Leej Ntshiab Zas Vais yug hnub tim 10 lub 11 hlis xyoo 1779 hauv lub zos Zas Laas (Jallages) xeev ntuj Npus Nkos (Bourgogne), Fab Kis Toob Faj. Zas Vais niam thiab txiv coj nws mus ua lub Cim Ntxuav, nkawd tis npe rau nws hu ua ‘As Nas Mab Liab’ (Anne Marie). Zas Vais txiv rov coj lawv tsiv los nyob hauv nws yawg lub tsev nyob Saas Nplaas (Chamblanc). Zas Vais muaj ib tug nus hlob, ob tug nus yau, thiab peb tug niam hluas. Lawv nyiam hu Zas Vais ua ‘Nas Nes’.
Zas Vais niam thiab txiv ntseeg Ntuj zoo, nkawd coj nraim li Yes Xus lub Moo Zoo; nkawd zoo siab pab luag tej, faib yam nkawd muaj pub rau cov pluag. Nkawd tseem nco ntsoov qhia cov me nyuam kom ua xws li nkawd, ces Zas Vais thiaj muaj ib lub siab hlub thiab khuv leej luag tej.
Thaum Zas Vais muaj 17 xyoo, nws thov nws txiv kom tu ib kem tsev teev Ntuj hauv lawv tsev. Nws txiv kam, ces Zas Vais txiv kho ib kem tsev kom zoo li ib lub tsev teev Ntuj, tsa Leej Ntshiab As Nas tus mlom tab tom qhia ntawv rau tus ntxhais Mab Liab uas tseem yau nyob saum ib tug ncej zeb. Noj hmo tas mas Zas Vais mus teev Ntuj thiab txais Ntuj Lus nyob hauv kem tsev teev Ntuj.
Zas Vais xav qhia lub Moo Zoo thiab cov nkauj teev Ntuj rau cov me nyuam hauv lub zos. Nws thov kom nws txiv tso tub xa xov mus ntaus lub nruas hu cov me nyuam tuaj. Thaum cov me nyuam hnov lub suab nruas nrov thaum twg mas lawv tuaj kawm Ntuj kev cai thiab xyaum nkauj ntawm Zas Vais.
Zas Vais xav ua lub neej tshaj Ntuj Lus thiab pab zeej tsoom, tab sis lub teb chaws tsis nyab xeeb, cov nom tswv muab cov tsev koom haum Leej Phauj kaw yuav luag tas. Zas Vais tsis tau kev mus cog lus, nws thov nws txiv kom kheev ua ib lub txoos cog lus hauv nws tsev kiag. Zas Vais txiv caw tus Leej Choj tuaj, ces Zas Vais nyob ntawm sawv daws xub ntiag cog lus rau Tswv Ntuj tias nws ib sim neej yuav siv nws daj nws zog, siv nws lub tswv yim los pab cov me nyuam, pab cov neeg pluag, pab cov neeg raug kev mob nkees. Hnub ntawd yog tim 11 lub 11 hlis 1798. Zas Vais muaj 19 xyoos nkawd.
Xyoo 1800 cov nom tswv tsiv xob tsiv xu nyob Fab Kis teb poob nom lawm, teb chaws rov nyob nyab xeeb, ces lub Koom Txoos thiab tsoom ntseeg rov tsa hau, cov koom haum cog lus rov qhib ua hauj lwm. Tus Leej Choj hais kom Zas Vais mus xyaum ua Phauj ib ntus, ces Zas Vais mus xyaum nyob hauv lub tsev koom haum Leej Phauj kev nyiam (the Daughters of Charity) nyob hauv lub nroog Npaws Xaas Xoos (Besancon). Zas Vais nyob hauv lub tsev koom haum mas nws siab kaj tab sis nws pom tias cov hauj lwm nws hnov Tswv Ntuj tshoj kom nws ua mas tsis zoo li cov hauj lwm cov Phauj hauv lub koom haum Leej Phauj kev nyiam npaj ua. Zas Vais npau suav pom muaj ib pab neeg tawv dub nciab ntsauv vij vog nws. Nws hnov ib lub suab hai rau nws tias “Cov neeg no yog cov neeg uas Tswv Ntuj yuav muab rau koj. Kuv yog Leej Ntshiab Tes Les Xas As Vis Las, kuv yuav nres koj kom tsim tau koj lub koom haum.”
Zas Vais ua lub caij xyaum npaj cog lus yuav tiav, ces nws mus hais rau tus Phauj tswj lub koom haum tias ntshai nws yuav tsis cog lus vim tam li nws xav mas Tswv Ntuj tshoj nws kom tsim ib lub koom haum tshiab los ua tej yam hauj lwm txawv cov Phauj nyob Npaws Xaas Xoos. Nws hais li tas mas nws rov mus Saas Nplaas.
Nyob hauv lub zos Xaws hauv Saas Nplaas, muaj tej yim neeg nyob nrug deb tsis tau kev xa me nyuam mus kawm ntawv, ces Zas Vais xav ntiav ib lub tsev txais cov me nyuam ntawd. Zas Vais rov qab thov nws txiv kom pab nyiaj thiab tso nws ib tug niam hluas nrog nws mus. Zas Vais txiv mloog nws tus ntxhais, ces Zas Vais thiaj qhib ib lub tsev qhia ntawv rau cov me nyuam nyob Xaws. Zas Vais muab nws tej npauj nyiaj npauj kub muag kom tau kev yug cov me nyuam.
Lawv ua hauj lwm tau ib xyoos xwb, muaj tej tus neeg hais lus xaiv txog Zas Vais thiab cov hluas nkauj tuaj pab nws. Zas Vais txiv tsis zoo siab, nws ua xyem xyav tias cov hauj lwm Zas Vais ua mas puas yog Tswv Ntuj tshoj los yog Zas Vais xwb tim ua xwb. Zas Vais ntxhov siab vim ua tsis tau kom tom thawj nyob Xaws thiab nws pom nws txiv tsis zoo siab. Zas Vais xav nyob twj ywm ib ntus, nws mus nrog ib co Phauj Twj Cuab nyob, pab leg num thiab nrog lawv teev Ntuj txaus siab.
Zas Vais rov ua siab loj, nws mam rov los nyob Saas Nplaas. Zas Vais txiav siab tias yuav qhib ib lub tsev qhia cov me nyuam nyob nruab liaj nruab teb tsis deb tsis ze ntawm Xus Vaas (Souvans). Zaum no Zas Vais txiv kheev cia nws mus tab sis nws txiv tsis tuaj xyuas thiab pab nyiaj ntxiv. Zas Vais tsis muaj nyiaj yuav zaub mov yug cov me nyuam. Muaj ib hnub Zas Vais chaws mus hauv lub tsev teev Ntuj, nws sawv mus khob lub Tsev Tsam Phooj ceev lub Cim Yug. Nws thov Huab Tais Yes Xus, ces nws rov mus nrog cov me nyuam nyob. Ib me ntsis ua cas Zas Vais pom nws txiv thauj zaub mov puv ib lub tsheb loj tuaj. Leej txiv hais tias nws hnov luag hais tias Zas Vais lawv tsis tshuav dab tsi noj, ua rau leej txiv tsis tshaug zog ib hmos; nws tseg nws kev chim tseg. Zas Vais txiv tseem yuav tso nws ib tug niam hluas tuaj pab. Zas Vais pom tseeb tias Huab Tais Yes Xus tau mloog nws lus thov.
Xyoo 1805 tus thawj pwm tsav Fab Kis hu ua ‘Nas Pos Les Oos’ (Napoleon) xav ua ib lub Txoos tsa nws ua Faj Tim Huab Tais. Nws hu Vaj Qhia Pis Yus tim 7 tuaj coj lub Txoos. Zas Vais hnov tias Vaj Qhia tuaj so nyob Sos Loos, ces nws ua siab loj nrog nws cov niam hluas mus txog Sos Loos thov ntsib Vaj Qhia. Lawv 4 viv ncaus nrog Vaj Qhia ua ib Thaj Txi Ntuj. Zas Vais nthuav nws lub sim xeeb rau Vaj Qhia mloog. Vaj Qhia hais tias “Tswv Ntuj yuav vam txog koj los ua tej yam hauj lwm loj.”
Muaj ib pab hlaus nkauj xav nrog Zas Vais ua Phauj. Lawv pom tias yuav tsum nrhiav ib lub tsev loj nyob hauv nroog, ces tus Leej Choj nyob Saas Nplaas ua tus pab lawv kom tau mus ntsib tus Tswv Qhia nyob Sos Loos. Tswv Qhia pub ib lub tsev rau lawv. Cov nom tswv nyob Aus Tees (Autun) thov kom Zas Vais lawv qhia ntawv rau cov me nyuam, lawv tseem pub ib lub tsev los ua tsev qhia ntawv, ces Zas Vais lawv los nyob hauv Aus Tees.
Zas Vais xav ua Phauj muaj cai ntawm nom tswv xub ntiag, mas tus Tswv Qhianyob Aus Tees thiaj pab lawv tsim ib co txhooj tswj lawv lub koom haum. Sau tiav tas lawv xa mus thov Nas Pos Les Oos tab meeg tsa lub koom haum. Hnub tim 12 lub 12 hlis 1806 Nas Pos Les Oos ntaus thwj rau cov ntawv tsim lub koom haum. Lawv tis lub npe rau lub koom haum hu ua ‘lub koom haum Phauj Leej Ntshiab Yos Xes’ (the Sisters of Saint Joseph). Hnub tim 12 lub 5 hlis 1807 Zas Vais thiab nws cov Phauj ua ke cog lus nyob hauv lub tsev teev Ntuj nyob Aus Tees.
Leej txiv pom tseeb tias nws tus ntxhais yog ib tug poj niam qhib ib txog kev tshiab muaj tsim, ces nws muab nws cov nyiaj muas lub tsev loj nyob Kws Nis (Cluny) pub rau Phauj Zas Vais ua lub tsev koom haum.
Xyoo 1816 tseem hwv thov Phauj Zas Vais saib puas yuav kam xa nws cov Phauj mus mus qhia txuj thiab qhia kev cai nyob hauv lub pov txwv Les Ws Nyoos (Reunion) uas nyob tsis deb ntawm As Fis Kas Toob Fab Naj. Phauj Zas Vais nco txog nws zaj npau suav ces nws kam xa ib co Phauj hla hiav txwv mus pej kum teb deb deb.
Phauj Zas Vais hnov tias cov Phauj nyob As Fis Kas raug kev iab hiam khwv, ces xyoo 1822 Phauj Zas Vais tso lub koom haum cov tsev nyob Fab Kis rau lwm tus Phauj tuav, nws caij nkoj mus txog Xes Nes Nkas (Senegal). Nws nrog cov Phauj leg num hauv lub tsev kho mob, lub tsev qhia ntawv. Nws tseem qhib ib lub tsev tshiab nyob hauv lub pov txwv Nkos Les (Goree). Phauj Zas Vais nyob Xes Nes Nkas 2 xyoos nws mam rov los rau Fab Kis teb.
Xyoo 1827 cov tseem hwv Fab Kis taij kom Phauj Zas Vais xa nws cov Phauj mus ua hauj lwm nyob Nkws Yas teb, ces xyoo 1828 lub 6 hli tim 26 Phauj Zas Vais thiab ib cov Phauj sawv kev ntawm lub tsheej Nples (Brest) hla hiav txwv mus rau Nkws Yas teb. Hnub tim 10 lub 8 hli lawv tuaj txog. Phauj Zas Vais thiab cov neeg nrog nws tuaj, lawv pib tsa tsev nyob Mas Nas (Mana).
Niaj hnub Phauj Zas Vais mus xyuas cov ua liaj ua teb, cov kws ntoo, cov ua khau, cov txhim tsev. Phauj Zas Vais ntuas sawv daws kom sib hlub thiab sib zam mas sawv daws thiaj yuav nyob tau sib haum.
Muaj ib hnub Phauj Zas Vais mus xyuas cov Phauj tim cov pov txwv Mas Tis Nis thiab Nkuas Daws Luv (Martinique, Guadeloupe), ces cov Fab Kis nyob Kas Yees (Cayenne) ntxias cov Fab Kis nyob Mas Nas kom ntxeev siab rau nws. Tos cov Fab Kis nyob Kas Yees ntxub Phauj Zas Vais vim tias nws cov hauj lwm nyob Mas Nas zoo dua lawv cov nyob Kas Yees ua rau tseem hwv cov nyiaj mus tim Mas Nas tas, thiab lawv cov tub qhev yws yws tias Phauj Zas Vais hlub cov neeg dub nyob Mas Nas hos cov tswv nyob Kas Yees saib cov qhev xws li yog tsiaj txhu. Lub 5 hlis 1830 thiaj muaj 10 tus Fab Kis thov rov mus Fab Kis teb, lawv tsis tau ua hauj lwm puv 3 xyoos li lawv cog lus.
Phauj Zas Vais nyob Mas Nas tau 5 xyoos lawm, nws ntsib tej yam nyuaj siab thiab tej xwm phem, tsis kav nws ua siab loj; nws hais tias “Tswv Ntuj cov tub txib taug ib txog kev muaj ntoo cuam tos lawv tsis tseg. Kuv zoo siab taug txoj kev Yes Xus xub taug. Qhov kawg kuv yuav nrog nws yeej.”
Phauj Zas Vais pom muaj tej tus neeg mob ruas, ces nws thov tus tswj Nkws Yas teb kom pab cov neeg mob ruas. Xyoo 1833 tus thawj tswj Nkws Yas teb kheev kom nws qhib ib lub zos txais cov neeg mob ruas; yog lub zos As Kas Luas Nis (Acarouany) nyob tsis deb ntawm Mas Nas.
Thaum txhim tau lub zos lawd, Phauj Zas Vais thiaj caij nkoj ncaim Nkws Yas teb rov los rau Fab Kis teb. Nws los txog lub tsheej Nples hnub tim 15 lub 8 hli 1833. Thaum ntawd, Phauj Zas Vais muaj 54 xyoos.
Nyob rau lub zim txwv ntawd, cov tej chaws Aws Los Pas tshaj txoj cai tias tsis pub ua luam tub qhev ntxiv. Tseem hwv nrhiav ib txog kev cob qhia cov tub qhev dub kom txawj ua lub neej twj lij tso, ces mam yuav tso lawv ua neeg twj lij tom qab. Tseem hwv paub tias muaj ib co tub qhev nyob Mas Nas mas lawv txawj ua lub neej xws li luag tej. Cov tseem hwv thiaj xav tias Phau Zas Vais yuav txawj qhib ib txog kev pab cov tub qhev nyob Nkws Yas teb kom xyaum ua neeg twj lij. Lawv thov Phauj Zas Vais. Xyoo 1836 Phauj Zas Vais thiaj rov sawv kev tuaj Nkas Yas teb.
Phauj Zas Vais nrog cov tseem hwv hais haum tias nws yuav xub coj cov tub qhev 50 leej mus nyob Mas Nas, lawv mus tsa tsev npaj txais 500 leej tub qhev nyob Mas Nas. Xyoo 1837 cov tub qhev tuaj nyob txawm hauv Mas Nas, Phauj Zas Vais thiab nws cov Phauj pab qhia ntawv, kho cov neeg mob, thiab coj lub zos kom sawv daws sib haum xeeb.
Phauj Zas Vais ua hauj lwm pab cov tub qhev, tab sis muaj ib cov tswv teb tawv dawb nyob Kas Yees ntxub nws, lawv nrhiav kev muab Phauj Zas Vais tua. Muaj ib hnub nws mus xyuas cov neeg mob ruas nyob As Kas Luas Nis, ib tug neeg tawv dub tuaj hais rau nws kom txhob caij nkoj rov mus Mas Nas. Tus neeg ntawd hais tias tus tsav nkoj xav ua kom Phauj Zas Vais poob deg hmo ntuj kom tuag.
Phauj Zas Vais hnov li ntawd, nws xav tias yog nws tsis caij nkoj rov mus Mas Nas mas tus tsav nkoj ntxeev siab ntawd yuav mem tau tias nws ntshai, ces Phauj Zas Vais txiav siab tias nws yuav ua tus tsis paub dab tsi, nws tso siab rau Tswv Ntuj ces nws mus.
Tus tsav nkoj txhob txwm coj lub nkoj yuav luag mus raug tej tus cav ze ntawm ntug dej. Tus tsav nkoj pom tias Phauj Zas Vais nyob twj ywm tsis cem ib lo lus mas tus tsav nkoj pib muaj ob lub siab. Nws tsis muaj peev xwm ua nws cov hauj lwm phem.
Xyoo 1838 lub 8 hli tim 3 tseem hwv Fab Kis tau tsa ib cov neeg tub qhev nce ua neeg twj lij nyob Nkws Yas teb. Lawv txais lawv daim ntawv tas mas lawv xav ua ib yam nco Phauj Zas Vais lub txiaj ntsim, lawv mus cev lawv daim ntawv twj lij rau Phauj Zas Vais khaws tseg. Phauj Zas Vais pom lawv ua li ntawd mas nws zoo siab.
Phauj Zas Vais tus niam hluas sawv nws chaw tswj lub koom haum nyob Fab Kis teb sau ntawv thov kom nws rov qab los nyob Fab Kis teb, vim tus Tswv Qhia nyob Aus Tees nrhiav lus rau lub koom haum. Tas sis Phauj Zas Vais tseem yuav nyob ob peb xyoos ntxiv.
Tswv Qhia nyob Aus Tees sau ntawv hais tuaj rau tus Leej Choj saib Nkws Yas teb tias Phauj Zas Vais yog ib tug neeg twm xeeb tsis mloog lus, kom muab txim rau Phauj Zas Vais. Xyoo 1841 tus Leej Choj saib lub Koom Txoos Nkws Yas xa ib tsab ntawv tuaj rau tus Leej Choj nyob Mas Nas; txwv tsis pub Phauj Zas Vais txais lub Cim Yug thiab lub Cim Daws Txhaum. Phauj Zas Vais tu siab nrho vim tias lub Koom Txoos saib nws zoo li ib tug neeg txhaum loj nyob hauv lub Koom Txoos.
Phauj Zas Vais txais txoj kev raug txom nyem zoo li ib tug ntoo cuam tshiab, nws ua siab ntev, nws tsis yws, nws haj yam muab siab rau teev Ntuj thiab txais Ntuj Lus. Nws ntuas cov Phauj kom txhob ntxub txhob cem txog cov hlob uas lawv yuam kev. Nws hais rau lawv tias muaj ib hnub Tswv Ntuj yuav ua kom sawv daws rov pom qhov tseeb.
Phauj Zas Vais nyob Nkws Yas teb txog xyoo 1843 ces nws txiav siab rov mus Fab Kis teb. Phauj Zas Vais los tuav nws txoj hauj lwm tswj lub koom haum. Nws sau ntawv mus ntuas cov Phauj hauv lub koom haum kom sib haum xeeb tias “Nej yuav sib nyiam sib hlub thiab sib zam.” Nws hais ntxiv tias “Ib tse neeg twg lawv txawj rov sib tsob hwb mas lawv kuj txawj tsob hwb cov neeg nyob sab nraud.”
Lub 7 hli 1851 Phauj Zas Vais hnov tias tus Tswv Qhia nyob Aus Tees tso ntiaj teb tseg, nws hais tias “Hmo no kuv tsis tshua tsaug zog. Kuv tau thov Ntuj rau Txiv Tswv Qhia Aus Tees. Peb lub koom haum yuav saib tias nws yog ib tug tau pab lub koom haum ntau. Vim peb hnov sawv daws cav lus zoo txog peb ntau dhau. Txhob muaj Txiv Tswv Qhia xyav peb lub moo mas ntshai peb yuav ua ib co Phauj khav theeb.”
Sawv ntxov, Phauj Zas Vais txoj sia tu. Nws muaj 72 xyoos.
