QHIA YES XUS KEV CAI

1. Txoj Kev Cai (Religion)

“Kev cai” yog txoj kab taw kev rau ntiaj teb neeg taug thiab cob qhia ntiaj teb neeg kom tsim txiaj. Lo lus no muab hais tau rau 3 sab; ib sab yog hauv kev tswj hwm (Politics), ib sab yog hauv cov txuj txoog (Culture), thiab ib sab yog hauv kev ntseeg (Faith). Sab kev tswj hwm yam li ‘kev cai lij choj’ (Law). Sab txuj txoog yam li ‘kab lis kev cai’ (Tradition). Sab kev ntseeg yam li ‘txoj kev cai’ (Religion).

Lo lus ‘Txoj Kev Cai’ ntxeev los ntawm lus Aas Kiv tias “Religion” los lus Las Tis Nas tias “Religare” txhais tias “khi rau, khaub zig”. Kev cai thiaj li yog yus muab tus kheej khi rau los yog khaub zig rau tej yam muaj zog muaj hwj chim loj uas yus tso siab rau tias yuav pab nplij tau yus txoj sia sab ntsuj plig thiab coj yus mus taug txoj kev tsim txiaj. 

“Kev Teev Hawm” ntxeev los ntawm lo lus Aas Kiv tias “Worship” txhais tias “muab saib rau lub sam xeeb”. Kev teev hawm thiaj yog tus yeeb yam neeg ua tawm rau pom tias neeg ntseeg txog dab tsi. Lo lus no Yog muab yus piv rau lub nkoj khi rau tus ncej kom tsis txhob raug dej tshoob mus, mas kev cai zoo li txoj hlua yus muab coj mus khi los khaub zig tus ncej, hos kev teev hawm yog qhov tias yus muab txoj hlua mus khi zoo li cas rau tus ncej kom txoj hlua khi tau ruaj. Yog peb coj Yes Xus kev cai, mas peb muab Huab Tais Yes Xus ua yus chaw tso siab, ces peb muab peb khi rau Huab Tais Yes Xus, peb kuj yuav teev hawm Huab Tais Yes Xus yam li mus koom lub Txoos Teev Ntuj, thov Ntuj, hu nkauj cav txog Tswv Ntuj, nyeem Ntawv Ntshiab, mas peb thiaj khaub zig tau Huab Tais Yes Xus ruaj khov.

Txoj kev cai nyob hauv ntiaj teb muaj 3 txoj.

1. Txoj Kev Cai Ntuj (Theism) yog ntseeg tias lub sim ceeb no muaj tus tswv tsim tawm los. Txoj kev cai Ntuj cais tau ua 4 txoj:

– Ntseeg tias muaj tib tug tswv tsim xwb ((Monotheism). Tus tswv tsim lub sim ceeb yog ‘Tswv Ntuj’ (God); yam li Yes Xus kev cai, Yus Das kev cai, Mawv Xim Lim kev cai.

– Ntseeg tias muaj ntau tus tswv sib pab tsim thiab tswj lub sim ceeb (Polytheism). Cov tswv tsim ntawd nyias muaj nyias txoj kab xwm ua, Hmoob hu cov tswv no ua ‘cov tim tswv’ (gods) los cov Dab. Lo lus no ntxeev los ntawm lo lus tias ‘deities’ txhais tias ‘yam muaj hwj chim neeg qhov muag ntsia tsis pom; yam li Plhas Mas kev cai, Hes Las kev cai, Los Mas kev cai.

– Ntseeg tias lub sim ceeb yog ib tug Txoov Dab loj loj, tas txhua yam uas nyob saum ntuj thiab nyob ntiaj teb yog tus Txoov Dab ntawd tes taw (Pantheism).

– Ntseeg tias muaj tus tsim lub sim ceeb, tab sis nws tsuas ntsia lub ntuj lub teb nws mus nws li lub teev (Deism). Hmoob hu tus tswv tsim no ua ‘Yawm Saub’.

2. Txoj Kev Cai Ntiaj Teb (Atheism) yog ntseeg tias lub sim ceeb no tsis muaj leej twg ua tus tsim, neeg ntiaj teb tau zoo los phem kawg yog nyob ntawm neeg ob txhais tes los yog nyob ntawm lub ntiaj teb saib yuav mus zoo li cas xwb; yam li Phus Thas kev cai.

3. Txoj Kev Cai Dab (Animism) ntseeg tias txhua tsav nyob hauv ntiaj teb nyias muaj nyias tus plig (dab) ua tus tswj; yam li Suav kev cai dab qhuas, Hmoob kev cai dab qhuas.

Tos lub ntiaj teb no muaj ntau txoj kev cai vim 4 lub laj thawj no:

1. Tib neeg tsis paub txog lub ntuj lub teb qhov txawv txav, mas thaum tib neeg pom ua rau ntshai, tib neeg thiaj li tsim kev cai los qhia kev rau tib neeg kom paub txog lub ntuj lub teb qhov txawv txav ntawd thiab ua chaw tso siab. Thaum tib neeg paub txog lub ntuj lub teb thiab muaj chaw tso siab lawm, tib neeg thiaj hla dhau txoj kev ntshai. 

2. Thaum tib neeg huam vam coob nyob ua npoj ua zos, sawv daws muaj tswv yim kev xav sib txawv, mas tib neeg thiaj li tsa kev cai los ua txoj cai tswj sawv daws kom nyob sib haum xeeb tau ua ke.

3. Tib neeg xav kom sawv daws thooj siab koom ib lub ntsws tau, mas sawv daws tsum ntseeg thiab taug tib txog kab ke, ces tib neeg thiaj li tsim kom muaj kev cai tawm tuaj.

4. Tib neeg xav hla kom dhau lub neej txom nyem nyob ntiaj teb no, mas tib neeg thiaj li muab kev cai los ua twj txua neeg tus plig kom sawv taus ntseg ruaj, neeg tus ntsuj plig thiaj li yuav ntshiab txaus nrhiav tau txoj kev tawm hauv lub ntiaj teb no.

2. Kev Cai Yes Xus (Christianity)

Yes Xus kev cai yog ib txoj kev cai Ntuj ntseeg txog tib tug Tswv Ntuj ncau los ntawm Yus Das kev cai. Yes Xus kev cai qhia kom ntiaj teb neeg nyiam Tswv Ntuj thiab sib nyiam sib hlub raws nraim li Huab Tais Yes Xus tau ua piv txwv rau pom. 

Yes Xus kev cai muaj 3 lub Koom Txoos; yog Koom Txoos Kav Tos Liv (Catholic), Koom Txoos Os Thos Dos (Orthodox), thiab Koom Txoos Plos Tes Taas (Protestant).

Cov neeg coj Yes Xus kev cai yog ‘cov neeg ntseeg’ (The Faithful) uas lawv ua Huab Tais Yes Xus thwj tim los yog lawv raws Huab Tais Yes Xus qab, lawv ntseeg thiab ua lub neej mus raws li Huab Tais Yes Xus cov lus qhia. Peb hu cov ua Yes Xus kev cai ua ‘cov Pleev’ (Christian). Lo lus no yog lo lus cov neeg nyob As Nthias Kias (Antioch) hu cov neeg ntseeg txog Huab Tais Yes Xus nyob hauv xyoo 40 los 44 ntawd raws li Leej Ntshiab Lus Kas sau tseg hauv nws phau ntawv cov Hauv Paus Xa Lus cov Hauj Lwm tias “Yog nyob As Nthias Kias, mas luag thiaj pib hu cov thwj tim ua cov Pleev” (HL 11: 26). Tab sis ua ntej no cov neeg ntseeg txog Yes Xus lawv hu lawv ua ‘cov thwj tim’ (Disciples) vim lawv yog cov raws Huab Tais Yes Xus qab, lawv hu lawv ua ‘cov kwv tij’ (Brethren) vim law koom ua ib cuab kwv tij nyob hauv txoj kev ntseeg, lawv hu lawv ua ‘cov ntseeg’ (Believers) vim lawv koom tib txog kev ntseeg txog Huab Tais Yes Xus, lawv hu lawv ua ‘cov Nas Xaus Les’ (Nazarenes) vim cov Yus Das hu Huab Tais Yes Xus ua tus Yes Xus nyob Nas Xas Les.

Zim txwv no nyob hauv Hmoob, thaum hais txog cov coj Yes Xus kev cai, mas sawv daws hais kam tias cov neeg ntseeg ntau dua cov pleev. Li ntawd, nyob hauv no peb thiaj yuav siv lo lus ‘cov neeg ntseeg’ los yog ‘cov ntseeg’ los hais txog cov coj Yes Xus kev cai.

Phau ntawv Hauj Lwm piav tias cov ntseeg nquag tuaj mloog cov Hauv Paus Xa Lus qhia lawv. Sawv daws koom siab ua ib pab kwv tij, ua kab ke lov ncuav mov thiab teev ntuj ua ke. Tas tsoom sid hwm cov Hauv Paus Xa Lus vim cov Hauv Paus Xa Lus ua ntau hom dej num zoo kawg thiab ua ib co cim ntau. Cov ntseeg muab lawv lub cuab tam los tso ua ke. Lawv muab lawv tej cuab yeej cuab tam muag, lawv muab tus nqi los faib rau sawv daws raws li nyias tej chaw siv. Lawv niaj hnub koom ua ib lub siab, lawv nquag mus tom lub Tuam Tsev Teev Ntuj. Lawv ua kab ke ntais ncuav mov nyob hauv lawv cov tsev, sawv daws noj luag ntxhwb ntxhi, nyob muaj siab kaj lug. Lawv cav lus zoo txog Tswv Ntuj. (HL 2: 42-47). Cov lus no qhia kom pom tias cov ntseeg lub zim txwv ntawd, lawv ua 4 yam li nram no:

1. Lawv mloog cov Hauv Paus Xa Lus cov lus qhia, ces lawv tuav rawv txoj kev ntseeg lawv txais ntawm cov Hauv Paus Xa Lus los.

2. Lawv koom siab ua ib pab kwv tij, yog lawv coj cov lus qhia los ua raws kom txi txiv nyob hauv lawv.

3. Lawv sib koom ua kab ke lov ncuav mov, ces lawv sawv daws koom tib txog sia nyob hauv cov kab ke thiab cov Cim Ntshiab.

4. Lawv teev Ntuj ua ke, mas lawv thiaj li niaj hnub tau nrog Tswv Ntuj sib txuas lus.

Li ntawd, lub Koom Txoos Kav Tos Liv thiaj li qhia tias tus neeg ntseeg nyob hauv lub Koom Txoos Kav Tos Liv yuav tsum muaj 4 tus yam ntxwv ua 4 tus ncej txheem nws lub neej ua neeg ntseeg (The four pillars of Catholic life).

1. Nws tsum ‘lees ntseeg’ (The Profession of Faith) tias nws ntseeg txog Tswv Ntuj tib tug xwb, nyob hauv Tswv Ntuj muaj Peb Leeg Huab Tais (Trinity) yog Huab Tais Leej Txiv, Huab Tais Leej Tub, thiab Huab Tais Leej Ntuj Plig. Nws ntseeg txog lub Koom Txoos, ntseeg tias muaj cov Leej Ntshiab, ntseeg tias Tswv Ntuj zam txhaum tau rau tib neeg, ntseeg tias thaum neeg tuag lawm muaj ib hnub neeg yuav sawv rov los, thiab ntseeg txog txoj sia nyob mus li.

2. Nws tsum ‘ua lub ntees cav txog Leej Pleev cov txuj tob’ (The Celebration of the Christian Mystery) los yog txais cov Cim Ntshiab nqa Tswv Ntuj cov txiaj ntsim tuaj rau tus neeg ntseeg; tshwj xeeb yog Cim Ntxuav, Cim Txhab Zog, Cim Yug.

3. Nws tsum ‘ua lub neej nyob hauv Leej Pleev’ (Life in Christ) los yog ua raws li Huab Tais Yes Xus qhia kom nyiam Tswv Ntuj tas siab tas ntsws thiab nyiam tus nyob ze nws ib yam li nws nyiam nws. Nws ua tau li ntawd yog nws coj Huab Tais 10 Lo Lus Qhia.

4. Nws tsum niaj hnub ‘thov Ntuj raws li cov lus Huab Tais Yes Xus qhia’ (Christian Prayer) nyob hauv zaj ‘Peb Txiv’ kom tau cav txog Tswv Ntuj lub koob meej thiab nrog Tswv Ntuj tham.

Plaub tus ncej txheem no yog cov zaj peb yuav tau kawm nyob hauv lub Koom Txoos cov lus qhia thiab nyob hauv phau ntawv no.

3. Ntseeg (Belief & Faith)

Peb hais tias tus neeg ntseeg nyob hauv lub Koom Txoos muaj 4 tus ncej txheem nws lub neej ua neeg ntseeg. Thawj tus ncej yog tus ncej lees ntseeg txog Tswv Ntuj, ntseeg txog lub Koom Txoos, ntseeg txog cov Leej Ntshiab, ntseeg txog kev daws txhaum, ntseeg txog kev sawv rov los, thiab ntseeg txog txoj sia nyob mus li.

Yog li lo lus ‘ntseeg’ yog dab tsi?

Muaj 2 lo lus hais txog lo lus tias ‘ntseeg’; yog lo tias ‘Belief’ (Fides), thiab lo lus tias ‘Faih’ (Fidem). 

Yog muaj ib tug neeg hais ib yam dab tsi rau peb, ces peb ‘cia siab’ (Trust) thiab ‘ntseeg’ nws cov lus hais ntawd; yam no yog ‘qhov ntseeg’ (belief). Piv li peb ntseeg raws li lub Koom Txoos qhia peb tias Huab Tais Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub nqes los cawm peb hauv qhov txhaum, los zoo li cov kwv tij Hmoob tseem coj qub kev cai ntseeg tias tuag lawm yuav mus cuag poj cuag yawm. Los yog zoo li ob tug hluas sib tham, tus poj niam lub cev tsis tab seeb mas nws hais qhia tus txiv neej tias nws muaj tus hluas li me nyuam, tus hluas nraug ntseeg tias tus me nyuam yog nws li, nws npaj siab mus yuav tus hluas nkauj los ua nws poj niam. 

Yog muaj ib yam peb ntsia pom los tsis pom, peb rab peev xwm mem tau los tsis tau tuaj nphav raug peb txoj sia ua rau peb lub neej hloov mus, ces peb ‘lees’ txais yam ntawd, peb muab tas peb lub siab los ‘ntseeg’. Qhov no peb hais tias ‘kev ntseeg’ los raws li Ntawv Ntshiab hais tias ‘lub siab ntseeg’ (Faith).

Lub Koom Txoos Kav Tos Liv qhia tias ‘kev ntseeg’ yog peb tuaj yeem ‘mloog’ (Obedience) thiab ‘teb’ (Respond) Tswv Ntuj lo lus. Yog peb mloog thiab teb Tswv Ntuj lo lus, mas peb thiaj li yeem muab tas peb lub tswv yim thiab rab peev xwm los ua raws li Tswv Ntuj tau hais qhia rau peb. 

Nyob hauv ntawv Hes Nplaws hais tias “Txoj kev ntseeg, yog txoj kev zeem tau meej tias peb yuav txais yam uas peb cia siab tos. Kev ntseeg ua puav pheej tias yam uas peb tsis pom, yeej muaj tseeb tiag” (HN 11: 1). Lub Koom Txoos tseem qhia ntxiv tias kev ntseeg yog ib txog kev tsim txiaj pab peb kom ntseeg txog Tswv Ntuj thiab ntseeg tas txhua lo lus Tswv Ntuj tau hais thiab nthuav rau peb paub, thiab kuj yog pab peb kom ntseeg raws li lub Koom Txoos qhia vim Tswv Ntuj yog qhov tseeb. Yeeb vim neeg muaj lkev ntseeg, mas neeg thiaj yeem muab tas nrho neeg txoj sia los cev rau Tswv Ntuj. Yog vim li ntawd, cov neeg ntseeg thiaj nrhiav kev paub thiab ua kom xis Tswv Ntuj siab. Leej Ntshiab Paj Lug thiaj ntuas cov neeg ntseeg nyob Los Mas thiab Nkas Las Tias tias “Tus neeg siab ncaj txoj sia txhawv hauv txoj kev ntseeg los. Tsuas muaj txoj kev ntseeg ua hauj lwm nyob hauv txoj kev sis nyiam sis hlub xwb” (LM 1: 17, NLT 5: 6). Yog vim li tej tau hais los saum no, kev ntseeg los yog lub siab ntseeg thiaj tsis yog kom peb lees paub Huab Tais Yes Xus ua peb tus cawm seej xwb, peb tsum ua cov hauj lwm tsom tias peb ntseeg txog Huab Tais Yes Xus thiab.

Hais tau tias kev ntseeg yog kev cia siab rau Tswv Ntuj thiab yeem cia Tswv Ntuj tseb lo lus rau hauv peb nruab siab, kom Tswv Ntuj lo lus loj hlob thiab hloov peb lub qub siab kom plhis ua lub siab tshiab, ces peb thiaj yuav ua cov hauj lwm cav txog Tswv Ntuj. Kev ntseeg yog ib lub txiaj ntsim Tswv Ntuj pub rau peb, kom peb lees paub Tswv Ntuj thiab txais Tswv Ntuj lo lus los cog nyob hauv peb lub siab lub tswv yim. Vim kev ntseeg yog Tswv Ntuj lub txiaj ntsim pub rau neeg, mas peb thiaj pom tias peb cov kwv tij coob leej kub siab kawm Ntuj kev cai, lawv paub tas txhua yam hauv Ntuj kev cai; tab sis lawv tsis kam tig los yuav lub siab tshiab, vim tias Tswv Ntuj tseem tsis tau pub lub siab ntseeg rau lawv. Lawv tsuas yog ib tug thoob xwm los kws Ntawv Ntshiab xwb, Tswv Ntuj Lo Lus tsis tau yog lawv txoj sia.

Qhov tseeb mas Tswv Ntuj yeej pub lub txiaj ntsim no rau peb sawv daws, tsuas yog saib peb puas kam txais los tsis kam. Yog peb saib hauv Ntawv Moo Zoo, mas peb yuav pom tias muaj tej tus neeg thaum Huab Tais Yes Xus hu, mas nws sawv tsees raws Huab Tais Yes Xus mus vim nws qhib siab txais Tswv Ntuj lub txiaj ntsim kev ntseeg no; muaj tej tus neeg mas Huab Tais Yes Xus hu lawv ob peb lwm, lawv mam txiav siab raws Huab Tais Yes Xus qab; tseem muaj tej tus mas Huab Tais Yes Xus hu lawv tab sis lawv tsis kam raws.

Hais txog Tswv Ntuj nthuav nws rau peb paub thiab hu peb kom los ntseeg, mas muaj ntau yam; xws li tej zaus peb ntsib Tswv Ntuj nyob hauv Ntawv Ntshiab, ces peb cia li muaj lub siab ntseeg; xws li peb mloog tus Txiv Plig nthuav Tswv Ntuj Lo Lus ces peb cia li muaj ib lub siab ntseeg, xws li peb mloog cov nkauj cav txog Tswv Ntuj ntxim peb siab ces peb lub siab cia li ntseeg tuaj, los xws li peb pom tej tus neeg ua tim khawv txog lub Moo Zoo ces peb cia li muaj kev ntseeg.

Muaj ib yam peb yuav ceev faj yog qhov tias peb muaj ib lub siab ntseeg tsis yog vim tib neeg ua kom peb ntseeg, tab sis tos peb muaj lub siab ntseeg, mas yog vim Tswv Ntuj hais lus rau peb, yog Tswv Ntuj pub lub txiaj ntsim kev ntseeg rau peb. Li ntawd, nyob nyob ntev mus, peb pom cov Txiv Plig, pom tus neeg ua tim khawv txog lub Moo Zoo ntawd, nws hloov los coj tus yam ntxwv tsis zoo, mas peb txoj kev ntseeg thiaj yuav nyob ruaj nreb xws li zeb tau. Yog peb muab xav tias ‘yog vim tus Txiv Plig no los tus Xib Hwb no, los yog tim tus tod, kuv thiaj muaj lub siab ntseeg txog Tswv Ntuj’; yog peb muab ntaus li no mas thaum peb pom cov neeg peb hais ntawd ua tsis zoo, ces peb yuav hais tias ‘kuv tsis ntseeg txog Tswv Ntuj lawm, vim kuv twb tso siab rau nws tab sis nws twb ua tus piv txwv tsis zoo.’

Peb yuav ua xws li cov neeg Xas Mas Lias hais rau tus poj niam yuav ntau tus txiv tias “Tsis yog vim tej lus koj tau hais, mas peb thiaj ntseeg, yog vim peb tau hnov nws hais kiag, ces peb paub tias nws yog tus cawm lub qab ntuj neeg tiag” (Zm 4: 42).

Peb yuav tau tso siab rau Tswv Ntuj thiab peb tsum lees ntseeg tiag tiag txog yam peb muab siab rau ntseeg ntawd, mas peb kev ntseeg thiaj yuav nyob ruaj tau; xws li Has Nplas Has tso siab rau Huab Tais Tswv Ntuj thiab ntseeg cov lus Huab Tais Tswv Ntuj hais rau nws, mas Has Nplas Has thiaj tso nws lub teb chaws tseg, nws taug kev mus rau ib lub teb chaws tshiab nws tsis paub, nws zoo siab cev nws leej tub twm zeej His Xas Has ua cov txim txi Tswv Ntuj.

Niaj hnub no, peb cov neeg ntseeg nyob hauv lub Koom Txoos, mas peb thiaj yuav tso siab rau Peb Leeg Huab Tais thiab lees ntseeg raws li cov Hauv Paus Xa Lus tau ib txwm hais qhia rau peb tias “Kuv ntseeg txog Tswv Ntuj, yog Leej Txiv muaj hwj huam tas nrho, yog tus tsim ntuj tsim teb. Kuv ntseeg txog Yes Xus Pleev, yog Tswv Ntuj Leej Tub twm zeej, yog peb tus Huab Tais. Leej Ntuj Plig Ntshiab ua kom nws xeeb los ua neeg. Nws yug ntawm Nkauj Ntshiab Mab Liab los. Lub caij Pis Las Tos ua nom, Yes Xus raug luag hiam thiab ntsia saum ntoo cuam. Nws tuag mus zwm av, mus txog ntuj txias teb tsaus. Hnub peb, Yes Xus sawv hauv cov tub tuag rov los. Nws nce mus lawm saum ntuj, zaum ntawm Leej Txiv phab xis. Nws yuav rov los txiav txim rau cov neeg ciaj neeg tuag. Kuv ntseeg txog Leej Ntuj Plig Ntshiab. Ntseeg txog lub Koom Txoos Ntshiab cia rau lub qab ntuj neeg. Ntseeg txog tsoom Leej Ntshiab sib koom Ntuj lub Txiaj Ntsim. Ntseeg txog kev daws txhaum. Ntseeg txog leej neeg lub cev kev sawv rov los. Ntseeg txog muaj Txoj Sia nyob mus li. Ua li.”

Txij hnub peb txais lub Cim Ntxuav ua ib tug neeg ntseeg Ntuj lawm, mas hais tau tias peb muaj lub siab ntseeg txog Tswv Ntuj, ces peb yuav cia siab rau Huab Tais Tswv Ntuj, peb yuav ua raws li Tswv Ntuj Lo Lus. Yog peb tsis cia Tswv Ntuj los hloov peb lub siab, peb tsis tig yuav lub siab tshiab, peb tseem coj lub neej zoo li qhov qub, peb tsis ua cov hauj lwm pab luag tej; hais tau tias peb ntseeg tab sis peb tsis muaj kev ntseeg los yog peb lub siab tsis ntseeg txog Tswv Ntuj. Tus Hauv Paus Xa Lus Yas Kos hais tias “Yog koj ntseeg tab sis koj tsis pab luag tej, mas koj kev ntseeg tuag lawm” (YK 2: 17).

Tus neeg ntseeg Ntuj, nws yuav tsum to taub thiab ruaj siab tias Huab Tais Tswv Ntuj yog tus tsim neeg lub cev thiab tus ntsuj plig, yog li neeg txoj sia thiaj muaj Huab Tais Tswv Ntuj ua tus tuav; neeg thiaj yuav tsum nyiam Tswv Ntuj tas siab tas ntsws, tas lub tswv yim tas zog, thiab tas nrho neeg tus plig. Tsis tas li ntawd, neeg kuj yuav tau sis nyiam sis hlub zoo li tib cuab kwv tij. 

Tus neeg ntseeg Ntuj, nws yuav ntseeg tias neeg muaj lub keeb txhaum, neeg yuav tau tu siab rau kev txhaum thiab thov Tswv Ntuj pab daws neeg qhov txhaum ntawd. Vim neeg muaj txhaum, mas neeg thiaj tsum ua cov hauj lwm them txim txhaum rau tus kheej thiab pub rau luag lwm tus, yog yeem ris kev txom nyem xws li Huab Tais Yes Xus ris tus Ntoo Cuam. Yog nyob hauv peb lub neej, peb tsis raug kev txom nyem, mas hais tau tias yeeb vim Tswv Ntuj hlub peb, Tswv Ntuj thiaj tshem qhov txom nyem ntawm peb mus ces peb yuav tau ua Tswv Ntuj tsaug.

4. Tswv Ntuj (God)

Translate »