KOOM TXOOS COV LUS QHIA

FEEM 1. ZEEM TSEEB TXOG KEV NTSEEG

TOOM 1. KUV NTSEEG – PEB NTSEEG

Thaum peb zeem tseeb txog kev ntseeg peb hais tias “Kuv ntseeg” los yog hais tias “Peb ntseeg”, mas ‘NTSEEG’ (Believe) yog dab tsi? LUB SIAB NTSEEG (Faith) yog neeg teb Tswv Ntuj (response) lo lus hu neeg los nrhiav Tswv Ntuj.

Ntu 1. Tib neeg muaj cuab kav txais tau Tswv Ntuj

Tib neeg yog Tswv Ntuj tsim los, tib neeg thiaj muaj ib lub siab ntshaw txog (desire) Tswv Ntuj, vim tias tib neeg yuav nrhiav tau qhov tseeb (truth) thiab kev xyiv fab (happiness) nyob hauv Tswv Ntuj xwb. Yog li tib neeg thiaj nrhiav Tswv Ntuj nyob hauv neeg kev ntseeg (Belief) thiab nyob hauv tus yam ntxwv xws li: kev teev Ntuj, kev txi Ntuj.

Tib neeg yuav paub Tswv Ntuj tau nyob hauv yam Tswv Ntuj tsim; yog lub ntuj thiab hauv tib neeg. Tab sis vim neeg lub tswv yim tob tsis txaus thiaj ntsuas tsis txog Tswv Ntuj, mas Tswv Ntuj thiaj xav tawm rau tib neeg pom thiab pub lub txiaj ntsim rau tib neeg kom tib neeg muaj peev xwm txais tau Tswv Ntuj nyob hauv tib neeg lub siab ntseeg (Faith). Thaum ntawd tib neeg yuav npuab (Communion) tau Tswv Ntuj, ces tib neeg thiaj yuav xyiv fab.

Yog li mas tib neeg lub neej yuav zoo txhij tau tsuas yog thaum tib neeg zoo siab txais kev nyiam (Love) thiab tso siab (Entrust) rau Tswv Ntuj.

Ntu 2. Tswv Ntuj los ntsib tib neeg
Nqe 1. Tswv Ntuj qhia qhov tseeb rau tib neeg (CCC 51-73)

Tswv Ntuj (God) tau qhia yawg As Das thiab pog Es Vas tias Tswv Ntuj yog tus tsim tas puas tsav yam thiab kav tas puas tsav yam. Tswv Ntuj tau muab tas puas tsav yam tsiaj txhu thiab xyoob ntoo rau tib neeg cia yug tib neeg txoj siab. Tswv Ntuj tau qhia As Das thiab Es Vas tias yog nkawd mloog Tswv Ntuj cov lus qhia mas nkawd yuav tsis tuag, nkawd yuav muaj txoj sia nrog Tswv Ntuj nyob mus li. Tab sis, As Das thiab Es Vas tsis mloog Tswv Ntuj lo lus qhia. Nkawd tig mus mloog dab phem lus ntxias kom nkawd noj lub txiv ntoo Tswv Ntuj txwv tsis kheev noj, vim nkawd xav kom nkawd zoo xws li Tswv Ntuj.

Txawm tias nkawd ua txhaum tsis mloog Tswv Ntuj hais, tsis kav Tswv Ntuj tau txhawb siab thiab muab kev vam khom (Hope) rau nkawd tias yav tom ntej yuav muaj ib tug tuaj pab tib neeg kom yeej dab phem.

Kev txhaum (Sin) cais tib neeg ntawm Tswv Ntuj, tab sis Tswv Ntuj tau cog lus rau Nos Hes tias Tswv Ntuj yuav tsis rhuav ntiaj teb neeg ntxiv, txawm tias tib neeg lub siab ib rau txoj kev ua txhaum.

Tswv Ntuj cov lus cog nrog Nos Hes yuav kav mus txog lub caij lub Moo Zoo ri mus txog tas txhia haiv neeg. Tswv Ntuj pub txiaj ntsim rau cov neeg ncaj nrhiav kev paub Tswv  Ntuj thiab mloog Tswv Ntuj xws li As Npes, Mes Kis Xes Des, Nos Hes, Das Nias, thiab Yob. Lawv yuav ua neeg ntshiab mus txog lub caij Yes Xus tuaj sau Tswv Ntuj cov me nyuam sib ncaim rov los ua ib pab ua Tswv Ntuj haiv neeg.

Tswv Ntuj xav sau ntiaj teb neeg sib ncaim rov los ua ib pab ib pawg, Tswv Ntuj thiaj hais rau Has Nplas Has kom nws tso nws txoj kev teev nws cov dab tseg, kom nws teev Tswv Ntuj tib leeg, ces Has Nplas Has yuav ua txiv rau ntau haiv neeg; tas txhia haiv neeg nyob ntiaj teb yuav txais ib txog hmoov zoo nyob hauv Has Nplas Has. Cov haiv neeg nyob ntiaj teb, thaum lawv txiav siab ntseeg txog Tswv Ntuj thiab tso siab rau Yes Xus Pleev, lawv yuav los ua Tswv Ntuj haiv neeg nyob hauv Yes Xus lub Koos Txoos.

Tswv Ntuj xaiv cov His Xas Lais los ua Tswv Ntuj haiv neeg, Tswv Ntuj npo lawv ntawm txoj kev ua qhev. Tswv Ntuj tshaj nws 10 lo lus qhia rau Mais Xes thiab rau nws haiv neeg His Xas Lais nyob ntawm lub roob Xis Nais. Tsoom His Xas Lais cog lus tias lawv yuav mloog thiab teev Tswv Ntuj tib leeg, yog Leej Txiv tus npaj txhua yam thiab txiav ncaj. Tswv Ntuj cog lus tias nws yuav txuag nws haiv neeg, yuav pub tus Cawm Seej yug los nyob hauv lawv.

His Xas Lais yog haiv neeg ua Tswv Ntuj Leej Choj, lawv yuav hu txog HUAB TAIS lub npe. Haiv His Xas Lais yog haiv neeg uas Tswv Ntuj tau xub hais lus rau. His Xas Lais yog tsoom neeg ntseeg cov tij laug.

Tswv Ntuj xa cov Yaj Saub tuaj ntuas haiv neeg His Xas Lais kom vam khom txog txoj kev cawm uas Tswv Ntuj cog lus cia. Cov poj niam siab ntshiab xws li Xas Las, Les Npes Kas, Las Ses, Mis Lias, Des Npos Las, Has Nas, Yus Dis, thiab Es Thes; lawv yog cov txuag His Xas Lais kev vam khom cia. Nyob hauv cov poj niam no tus ntshiab dua cov yog Mab Liab.

Tus tuaj qhia Tswv Ntuj cov lus kom thoob plaws rau ntiaj teb neeg yog Yes Xus. Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub yug los ua neeg. Yes Xus yog Tswv Ntuj Lo Lus. Yuav tsis muaj lwm tus tuaj qhia ib lo lus tshiab ntxiv txog Tswv Ntuj vim Yes Xus yog Tswv Ntuj Lo Lus yug los ua neeg nrog peb nyob.

Nqe 2. Qhia txog Tswv Ntuj qhov tseeb (CCC 74-100)

Tswv Ntuj xav kom tas zeej tsoom txais kev cawm thiab paub qhov tseeb uas yog Yes Xus Pleev. Yog li thiaj yuav tau tshaj txog Huab Tais Yes Xus rau txhua haiv neeg, cov thwj tim thiaj xuas lawv lub ncauj los qhia Yes Xus cov lus, thiab coj tus cwj pwm haum Yes Xus lo lus. Lawv tsa lub Koom Txoos raws li Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj lawv.

Tej tus thwj tim thiab tej tus neeg ntseeg txheeb cov thwj tim mloog Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj lawv kom sau Yes Xus txoj kev cawm neeg khaws tseg hauv ntawv.

Thaum cov Hauv Paus Xa Lus tseem tsis tau tas sim neej lawv tsa cov Tswv Qhia hloov lawv, kom cov Tswv Qhia muaj peev xwm cev cov Haus Paus Xa Lus zaj qhia rau zeej tsoom tiam dhau tiam. Yes Xus lub Moo Zoo thiaj ciaj muaj sia nyob mus li, tsis puas tsis tsuag zuj zus.

Txoj kev ntseeg uas lub Koom Txoos cev rau neeg tiam dhau tiam hu ua ‘kev lis kev cai’ (Tradition).

Lub Koom Txoos kev lis kev cai ntim tas huv si Tswv Ntuj Lo Lus uas nyob hauv Ntawv Ntshiab raws li lub Koom Txoos to taub Tswv Ntuj Lo Lus, vim Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj lub Koom Txoos kom nws tu kev lis kev cai xws li Yes Xus nyiam.

Cov lus nyob hauv Ntawv Ntshiab thiab lub Koom Txoos kev lis kev cai muaj tib lub hauv paus yog Tswv Ntuj Lo Lus uas cov ntseeg mloog Leej Ntuj Plig Ntshiab khaws tseg. Cov ntseeg tau sau Tswv Ntuj Lo Lus nyob hauv ntawv thiab lub Koom Txoos nthuav raws li Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj kom nthuav.

Nyob hauv lub Koom Txoos muaj ob hom kev lis kev cai: Thawj hom yog ‘Hauv Paus Xa Lus kev lis kev cai’ (The Apostolic Tradition),kav tas lub Koom Txoos nyob tas txhia haiv neeg txog txhua lub sij hawm, yog kev lis kev cai khov kho xws li Ntawv Ntshiab. Lwm hom kev lis kev cai yog tej ‘Koom Txoos kev lis kev cai’ (The Church Tradition), yog cov ntseeg coj nyob hauv lawv teb chaws, tej kev lis kev cai ntawd txawj hloov thiab txawj ploj ntais los txawj sawv los tshiab kav ib ntus xwb.

Vaj Qhia thiab tsoom Tswv Qhia lawv hloov cov Hauv Paus Xa Lus chaw, Yes Xus pub kom lawv muaj lub peev xwm txhais Tswv Ntuj Lo Lus nyob hauv Ntawv Ntshiab thiab nyob hauv kev lis kev cai.

Nyob hauv kev ntseeg Tswv Ntuj lo lus muaj tej yam yog kev ntseeg lub hauv paus hauv ntsis; cov neeg ntseeg yuav tsum ntseeg tej yam ntawd kom ti txha. Piv lis yuav tsum ntseeg ti txha tias Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub, vim lo lus ntawd yog kev ntseeg lub hauv paus hauv ntsis. Tus tsis ntseeg tias Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub, nws tsis yog ib tug neeg nyob hauv Yes Xus lub Koom Txoos.

Vim Leej Ntuj Plig Ntshiab txhawb txhim Yes Xus lub Koom Txoos kom txhob yuam kev. Cov yuam kev thiaj yog tej tus los tej pab txhob txwm ncaim ntawm lub Tuam Koom Txoos.

Leej Ntuj Plig Ntshiab pab Yes Xus lub Koom Txoos kom to taub kev ntseeg lub ntsiab zoo zuj zus, Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj cov neeg ntseeg nquag kawm Ntawv Ntshiab, Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj cov neeg rau siab nuam kev ntseeg, Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj cov ntseeg kom lawv txawj mloog Leej Ntuj Plig Ntshiab lub suab hais lus rau ntiaj teb neeg thiab rau lwm cov kev teev hawm; ces lub Koom Txoos thiaj nthuav tau zoo zuj zus tias Yes Xus cov lus muaj lub ntsiab zoo li cas.

Nqe 3. Ntawv Ntshiab (CCC 101-141)

Tswv Ntuj hlub ntiaj teb neeg, nws thiaj tso Leej Lo Lus nqes los ua neeg mas neeg thiaj to taub tau Tswv Ntuj. Puag thaum ub Tswv Ntuj kom cov Yaj Saub siv ntau txoj kev los cev nws cov lus. Lub zim txwv no, Tswv Ntuj tso nws Leej Tub tuaj cev nws cov lus rau ntiaj teb neeg. Leej Tub yog Tswv Ntuj lub hwj chim, yog Tswv Ntuj tus duab (HN 1: 1-3), Leej Tub yog Leej Lo Lus. Leej Lo Lus yog Tswv Ntuj Lo Lus, yog li Yes Xus lub Koom Txoos thiaj hwm Ntawv Ntshiab xws li hwm Leej Pleev lub Cev. Yes Xus lub Koom Txoos yuav cev cov mov pub txoj sia tuaj ntawm Tswv Ntuj Lo Lus, thiab Leej Pleev lub Cev rau cov neeg ntseeg mus li.

Thaum peb nyeem Ntawv Ntshiab, peb ib txhij mloog Leej Neeg lo lus thiab Tswv Ntuj Lo Lus.

Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj cov neeg kom sau Ntawv Ntshiab yog li tus sau Ntawv Ntshiab thiaj yog Tswv Ntuj. Tswv Ntuj siv nws rab peev xwm thiab lub tswv yim los sau qhov Tswv Ntuj xav kom sau, yog hais txog qhov tseeb.

Nyob hauv Ntawv Ntshiab, Tswv Ntuj hais lus rau tib neeg xws li neeg rov hais rau neeg. Thaum yuav txhais lub ntsiab thiaj yuav muab siab rau mloog yam tus sau Ntawv Ntshiab tau hnov luag tej zeem tseeb thiab muab siab rau mloog Tswv Ntuj Lo Lus hais qhia rau peb. Thaum nthuav Ntawv Ntshiab yuav thov Leej Ntuj Plig Ntshiab los kaj lub tswv yim thiaj yuav nthuav tau xis Tswv Ntuj siab.

Ntawv Ntshiab muaj 2 lub ntsiab lus; yog lub ntsiab lus raws tus txwm ntawv (literal sense) thiab lub ntsiab lus sab tswv yim (spiritual sense) xws li ua lub cim hais txog Leej Pleev, cob qhia sawv daws ua neeg tsim txiaj, thiab nqa neeg lub siab kom siab tuaj.

Ntawv Ntshiab muaj 2 phau loj ntim 73 phau ntawv me: Ntawv Ntshiab Cog Lus Qub muaj 46 phau ntawv me, Ntawv Ntshiab Cog Lus Tshiab muaj 27 phau ntawv me. Nyob hauv 73 phau ntawv no Ntawv Moo Zoo yog Ntawv Ntshiab lub plawv vim tias Ntawv Moo Zoo yog cov ntawv ua pov thawj txog Leej Lo Lus tsheej xeeb ua neeg thiab txhiv neeg hauv kev txhaum.

Ntu 3. Tib neeg teb Tswv Ntuj
Nqe 1. Kuv ntseeg (CCC 143-165)

1. Tuaj yeem mloog lub siab ntseeg (The obedience of Faith)
Lo lus ‘lub siab ntseeg’ (Faith) yog zoo siab ‘tuaj yeem mloog’ (Obedience) Tswv Ntuj lo lus vim yog lo lus tuaj ntawm Tswv Ntuj tuaj. Tswv Ntuj yog tus qhia qhov tseeb (Truth). Has Nplas Has yog tus qauv hais txog kev yeem mloog Tswv Ntuj, thiab Mab Liab yog tus piv txwv hais txog tus neeg ntseeg Tswv Ntuj zoo tshaj sawv daws.
– Tsoom ntseeg tus yawg koob Has Nplas Has.
Has Nplas Has yog tsoom neeg ntseeg tus yawg koob vim nws tuaj yeem mloog Tswv Ntuj hu nws kom sawv kev mus ib lub teb chaws uas nws yuav tau txais los ua nws lub cuab tam, nws tsis paub tias nws yuav mus txog qhov twg (HN 11: 8); vim Has Nplas Has muaj lub siab ntseeg, nws thiaj li mus nyob li ib tug qhua hauv pej kum neeg thaj av uas Ntuj cog lus tias yuav muab rau nws (HP 23: 4); vim Has Nplas Has muaj lub siab ntseeg, thaum Has Nplas Has thiab nws poj niam laus heev lawm Has Nplas Has thiaj li ntseeg Tswv Ntuj lo lus hais tias nws poj niam yuav yug ib tug tub, thiab thaum Has Nplas Has xam tias Tswv Ntuj xav kom Has Nplas Has muab nws tus tub tua ua ib thaj txi Ntuj, Has Nplas Has npaj siab mloog Tswv Ntuj, hos Tswv Ntuj cheem nws kom txhob muab nws tus tub tua (HN 11: 17). Vim Has Nplas Has muaj lub siab ntseeg Tswv Ntuj tas siab li ntawd, mas Has Nplas Has thiaj li ua tsoom neeg ntseeg tus yawg koob.
– Mab Liab tau txoj hmoov zoo vim nws ntseeg.
Peb lub Koom Txoos saib Leej Ntshiab Mab Liab yog tus tuaj yeem mloog Tswv Ntuj zoo tshaj sawv daws vim nws muaj lub siab ntseeg cov lus uas tus Tshiab Nkas Nplias xa tuaj rau nws. Mab Liab ntseeg tias tsis muaj ib yam Tswv Ntuj ua tsis tau, nws hais tias “Kuv yog Huab Tais tus ntxhais txib” (LK 1: 38) ces Mab Liab xeeb tub thiab yug Yes Xus. Tus phauj Es Lis Xas Npes tsa suab hais tias “Tus tau ntseeg tias cov lus Huab Tais hais rau nws yuav tsheej xeeb, mas nws txoj hmoov zoo!” (LK 1: 45) ces txhua tiam neeg thiaj yuav hais tias Mab Liab yog tus tau txoj hmoov zoo. (LK 1: 48) Thaum Mab Liab sawv nyob ze ntawm Yes Xus tus ntoo cuam nws tseem tso siab thiab ntseeg tias nws Leej Tub yog tus cawm ntiaj teb neeg. Mab Liab yog tus ntseeg ti txha tshaj sawv daws.

2. Kuv paub tias kuv ntseeg leej twg (I know whom I have believed)
– Ntseeg txog Tswv Ntuj tib leeg.
Thaum peb tso siab thiab ntseeg Tswv Ntuj mas peb paub tias Tswv Ntuj tsis yuam kev. Hos peb tso siab rau ib tug neeg mas peb nco nraim tias ib tug neeg txawj yuam kev. Yog li thaum peb tso siab rau Tswv Ntuj thiaj yog peb tau tso siab rau tus zoo tas nrho thiab muaj hwj huam tas nrho. Peb ntseeg Tswv Ntuj txhua lo lus.
– Ntseeg txog Yes Xus Pleev, Tswv Ntuj Leej Tub.
Thaum peb hais tias peb ntseeg txog (believe in) Yes Xus mas peb ntseeg tas siab tias Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub nqes los ua tib neeg. Tus pom Yes Xus nws kuj pom Leej Txiv Tswv Ntuj. Yes Xus hais tias “Nej ntseeg txog Tswv Ntuj, nej ntseeg txog kuv thiab mog” (Z 14: 1). Peb ntseeg txog Yes Xus vim tias Yes Xus yog Tswv Ntuj, yog Leej Lo Lus xeeb los ua ib lub cev neeg. Tsis muaj leej twg tau pom Tswv Ntuj ib zaug. Tab sis Leej Tub Twm Zeej uas yug ntawm Tswv Ntuj los, nws nyob nraim hauv Leej Txiv lub xub ntiag (Z 1: 18), tsis muaj leej twg tau pom Leej Txiv, tsuas yog Leej Tub thiaj tau pom Leej Txiv (Z 6: 46) nws ua kom peb paub Tswv Ntuj.
– Ntseeg txog Leej Ntuj Plig Ntshiab.
Thaum peb hais tias peb ntseeg txog Leej Ntuj Plig Ntshiab mas peb ntseeg tias Leej Ntuj Plig Ntshiab yog tus paub Tswv Ntuj vim Leej Ntuj Plig Ntshiab yog Tswv Ntuj: Leej Ntuj Plig Ntshiab yog tus ua kom peb paub tau Leej Txiv thiab paub tau tias Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub (1KLN 12: 3). Leej Ntuj Plig Ntshiab tsom tau tas puas tsav yam, tsis muaj leej twg paub tej yam zais nyob hauv Tswv Ntuj, tsuas yog Leej Ntuj Plig Ntshiab thiaj paub (1KLN 2: 10-11). Tsuas yog Tswv Ntuj thiaj paub Tswv Ntuj xwb, yog li peb ntseeg txog Leej Ntuj Plig Ntshiab vim Leej Ntuj Plig Ntshiab yog Tswv Ntuj.

3. Lub siab ntseeg tus yam ntxwv (The characterostic of Faith)
– Lub siab ntseeg yog lub txiaj ntsim.
Thaum Yes Xus nug cov thwj tim raws li lawv xav Yes Xus yog leej twg, ces Pob Ze teb tias Yes Xus yog Leej Pleev tus Tswv Ntuj Muaj Txoj Sia Leej Tub, mas Yes Xus hais rau Pob Zeb tias “Xis Moos, Yos Nas tus tub, koj txoj hmoov zoo vim qhov koj paub no tsis yog nqaij thiab ntshav qhia koj; yog kuv Txiv nyob saum ntuj qhia koj” (MT 16: 15-17).
– Lub siab ntseeg yog tib neeg nrog Tswv Ntuj ib txhij ua.
Thaum peb ntseeg txog Tswv Ntuj mas Tswv Ntuj puab peb lub tswv yim kom peb ntseeg, tab sis peb kuj yuav tsum txiav siab tias peb txais kev ntseeg. Ntseeg (Beleive) yog ib txoj hauj lwm Tswv Ntuj thiab tib neeg ib txhij ua. Tswv Ntuj ua ib feem ntau, tab sis Tswv Ntuj kom tib neeg zoo siab ua ib feem thiab. Tos peb ntseeg tsis yog vim peb lub tswv yim to taub Tswv Ntuj, yog vim peb tso siab tias Tswv Ntuj hais qhov yog.
– Lub siab ntseeg nrhiav kev nkag siab.
Peb lub tswv yim pom tias tsim nyog muaj zoo li Tswv Ntuj hais. Tus neeg paub txuj tshaj kuj ua tau tus neeg ntseeg zoo tshaj. Tus neeg ntseeg xav paub Tswv Ntuj tus pub kev ntseeg rau nws.
– Lub siab ntseeg nrhiav kev twj lij.
Tswv Ntuj tsis yuam tib neeg kom txais kev ntseeg, lub Koom Txoos kuj tsis yuam leej twg cai kom tig los ntseeg thiab. Tus twg xav ntseeg mas yog nws tsum txiav nws siab.
– Cheem tsum yuav tsum muaj lub siab ntseeg.
Tus neeg ntseeg txog Yes Xus Pleev yuav muaj txoj sia nyob mus li (MK 16:16, Z 3: 36, Z 6: 40); tus neeg tsis kam ntseeg Tswv Ntuj nws ua ib lub neej xis Tswv Ntuj siab tsis tau (HN 11: 6), nws yuav tsis nrog Tswv Ntuj muaj txoj sia nyob mus li. Tus neeg muaj kev ntseeg nws yuav muaj lub siab ncaj thiab yuav txais kev cawm.
– Lub siab ntseeg ua siab ntev.
Tswv Ntuj pub lub txiaj ntsim ua kom peb ntseeg, tab sis peb lub siab ntseeg txawj ploj ntshis, yog li Paj Lug thiaj ntuas tias “Koj yuav ceev cov lus ntawd tseg nyob hauv koj nruab siab, koj thiaj yuav ntaus tej ntsuj rog zoo. Koj muaj lub siab ntseeg (Faith), thiab lub siab pom txoj kev ncaj (Conscience). Muaj tus puav lawv tau tso txoj kev ncaj pov tseg, ces lawv txoj kev ntseeg thiaj tog rau hauv tiv txwv” (1 TT 1: 18-19). Tseev kom lub siab ntseeg txhob ploj, peb yuav tsum ‘txuag thiab yug’ peb lub siab ntseeg li no: nquag kawm Tswv Ntuj Lo Lus, thov Tswv Ntuj pab yus ntseeg, ua cov hauj lwm nyob hauv txoj kev nyiam, vam khom tsis tseg, nrhau cag nruaj hauv Koom Txoos txoj kev ntseeg; mas peb lub siab ntseeg thiaj muaj zog zuj zus.
– Lub siab ntseeg yog txoj txoj sia nyob mus li lub hauv paus.
Tus muaj lub siab ntseeg nws pib muaj txoj sia nyob mus li hauv nws nruab siab vim nws pib paub Tswv Ntuj, nws lub siab kaj thiab thaj yeeb nyob hauv Tswv Ntuj. Tab nws txawm raug kev txom nyem mas nws paub tseeb tias nws yuav mus pom Tswv Ntuj. Nws lub siab twb nrog Tswv Ntuj nyob lawm thiab npuab Tswv Ntuj.
Peb lub siab ntseeg coj peb mus kev, tsis yog ob lub qhov muag pom coj peb kev (2KLN 5: 7) thiab peb tsuas pom Tswv Ntuj zem zuag xws li nyob hauv ib daim tsom iav thiab paub Tswv Ntuj me me xwb (1KLN 13: 12), yog li muaj ntaus zaus peb lub siab ua xyem xyav, peb yuav tau tig rov mus saib cov neeg ua tim khawv txog kev ntseeg xws li Has Nplas Has; nws tsis pom muaj chaw tso siab, tsis kav nws tseem tso siab thiab ntseeg (LM 4: 18). Li ntawd, muaj tim khawv coob kawg nyob ncig peb, mas peb yuav muab txhua lub nra txo pov tseg thiab muab tej kev txhaum thaiv peb kev xyeeb hlo pov tseg. Peb kav tsij tso sas ntws mus txais txoj kev sim siab Ntuj npaj rau peb. Peb yuav ntsia ntsoov Yes Xus uas yog tus ntaus thawj coj cov ntseeg (HN 12: 1-2).

Nqe 2. Peb ntseeg (CCC 166-175)

Ib tug neeg muaj kev ntseeg txawv ib tug – thaum Tswv Ntuj hu tib neeg, Tswv Ntuj cia tib neeg muaj kev twj lij xaiv tias yuav teb los tsis teb Tswv Ntuj lus hu. Txawm li ntawd, kev ntseeg tsis yog ib txog hauj lwm tib neeg yuav ua tib leeg tau; xws li tib neeg yuav ua neej nyob twm zeej tsis tau. Tus muaj siab ntseeg yog nws tau txais ntawm lwm leej lwm tus los, nws kuj yuav pub kev ntseeg rau lwm tus thiab. Lub siab nyiam Yes Xus thiab hlub lwm tus yog lub zog ua kom peb muaj lub siab kub lug qhia peb kev ntseeg rau lwm tus, yog li cov neeg ntseeg thiaj piv zoo li txoj saw hlau ib lub voj dhos rau ib lub voj. Peb yuav ntseeg tsis tau yog tsis muaj lwm tus neeg ntseeg pab txhawb peb, thiab peb lub siab ntseeg pab txhawb lwm tus txoj kev ntseeg.
Zaj kuv ntseeg (I Beleive/ Apostles Creed) yog lub Koom Txoos lub siab ntseeg uas tus neeg muaj siab ntseeg lees ntseeg thaum nws txais lub Cim Ntxuav. Hos zaj peb ntseeg (We Beleive/ Niceno-Constantinopolitan Creed) yog lub Koom Txoos lub siab ntseeg uas tsoom Tswv Qhia ua lub Rooj Ncauj Lus zeem tseeb.
Yog muab hais los, ces ‘lub siab ntseeg’ (Faith) yog peb ua raws (adherence) Tswv Ntuj. ‘Ntseeg’ (Beleive) yog ntseeg leej tib neeg thiab ntseeg qhov tseeb: ntseeg qhov tseeb tau mas tsum tso siab  (trust) rau leej neeg tus ua pov thawj txog qhov tseeb ntawd. Yog li peb thiaj ntseeg txog (beleive in) Tswv Ntuj uas yog Leej Txiv, Leej Tub, thiab Leej Ntuj Plig Ntshiab.

TOOM 2. ZEEM TSEEB TXOG LUB SIAB NTSEEG

Thaum Yes Xus rov mus saum ntuj lawm, cov neeg teev Yes Xus pib ua ke hais tej zaj lawv ntseeg (Believe) los khaws txoj kev ntseeg lub ntsiab. Kwv yees 100 xyoo tom qab mas lawv pib hais zaj uas peb niaj hnub hais nyob hauv lub Txoos teev Ntuj hauv Hnub Chiv, zaj lawv ntseeg ntawd yog zaj zeem tseeb txog lub siab ntseeg. 

Zaj zeem tseeb txog lub siab ntseeg hais tau tias yog zaj ‘KUV NTSEEG’ los yog ‘LUB SIAB NTSEEG LUB CIM’ (Symbols of Faith) uas thaum ib tug neeg twg yuav txais lub Cim Ntxuav mas nws yuav tsum hais los zeem txog yam nws ntseeg nyob ntawm lub Koom Txoos xub ntiag; yog ntseeg txog Leej Txiv, Leej Tub, thiab Leej Ntuj Plig Ntshiab.

Lub siab ntseeg lub cim cais tau ua 3 ntu: ntu 1 yog ntseeg txog Huab Tais Leej Txiv txoj hauj lwm tsim ntuj tsim teb, ntu 2 ntseeg txog Huab Tais Leej Tub txoj hauj lwm cawm neeg, thiab ntu 3 ntseeg txog Huab Tais Leej Ntuj Plig Ntshiab lub hauv paus ua kom peb lub siab ntshiab tuaj.

Peb ntu no muaj 12 nqe lus sib dhos kom sawv tau ua tib lub cev xws li yog Leej Pleev 12 tug Hauv Paus Xa Lus, yog li thiaj hu ua ‘Cov Hauv Paus Xa Lus Zaj Ntseeg’ (The Apostles’ Creed) li no:

1. Kuv ntseeg txog Tswv Ntuj, yog Leej Txiv muaj hwj huam tas nrho, yog tus tsim ntuj tsim teb.

2. Kuv ntseeg txog Yes Xus Pleev, yog Tswv Ntuj Leej Tub twm zeej, yog peb tus Huab Tais.

3. Leej Ntuj Plig Ntshiab ua kom nws xeeb los ua neeg. Nws yug ntawm Nkauj Ntshiab Mab Liab los.

4. Lub caij Pis Las Tos ua nom, Yes Xus raug luag hiam thiab ntsia saum ntoo cuam, nws tuag mus zwm av.

5. Mus txog ntuj txias teb tsaus. Hnub peb, Yes Xus sawv hauv cov tub tuag rov los.

6. Nws nce mus lawm saum ntuj, zaum ntawm Leej Txiv phab xis.

7. Nws yuav rov los txiav txim rau cov neeg ciaj neeg tuag.

8. Kuv ntseeg txog Leej Ntuj Plig Ntshiab. 

9. Ntseeg txog lub Koom Txoos Ntshiab cia rau lub qab ntuj neeg. Ntseeg txog tsoom Leej Ntshiab sib koom Ntuj lub Txiaj Ntsim.

10. Ntseeg txog kev daws txhaum.

11. Ntseeg txog leej neeg lub cev kev sawv rov los.

12. Ntseeg txog muaj Txoj Sia nyob mus li. Ua li.

Duas ‘Cov Hauv Paus Xa Lus Zaj Ntseeg’ lawm, tseem muaj ib zaj yog zaj zeem tseeb txog lub siab ntseeg raws li lub Rooj Ncauj Lus Nis Kes – Koos Taas Tis Nos Pos Lis; yog cov Tswv Qhia sau tseg hauv xyoo 325 thiab xyoo 381.

Thaum peb muab siab rau hais zaj ‘kuv ntseeg’ mas peb txais ib lub txiaj ntsim pab kom peb lub siab npuab Huab Tais Leej Txiv, Huab Tais Leej Tub, thiab Huab Tais Leej Ntuj Plig Ntshiab. Dhau ntawd, peb lub siab tseem npuab cov neeg nyob hauv lub Koom Txoos tas huv si thiab.

Ntu 1. Ntseeg txog Huab Tais Leej Txiv.

Ntu 2. Ntseeg txog Huab Tais Leej Tub.

Ntu 3. Ntseeg txog Leej Ntuj Plig Ntshiab.

FEEM 2. COV CIM NTSHIAB

Back To Top
Translate »