TSWV NTUJ HLUB NEEG, TSWV NTUJ ZAM RAU NEEG, YOG LI NEEG YUAV TSUM SIB ZAM RAU NEEG THIAB (MT 18: 21-19: 1).
Huab Tais Yes Xus qhia cov thwj tim tias thaum lawv ib tug kwv tij ua txhaum, mas lawv yuav tau mus ntuas tus kwv tij kom nws pom txog nws qhov txhaum, ces nws tig los ua qhov ncaj thov lawv kom zam rau nws. Huab Tais Yes Xus hais qhia cov thwj tim li ntawd tas, Xis Moos Pob Zeb thiaj li nug tias yog nws ib tug kwv tij ua txhaum rau nws, mas nws yuav zam pes tsawg zaus, puas yuav zam txog 7 xyaus.
Tos Xis Moos Pob Zeb hais tias puas yuav zam txog 7 zaus, vim tias cov Yus Das cov Xib Hwb qhia kev cai, lawv qhia tias thaum koj ib tug kwv ua txhaum, mas koj yuav zam rau nws txog 3 zaus. Xis Moos xav zam ntau dua qhov cov Xis Hwb qhia, nws thiaj xav tias ntshai yuav zam txog 7 zaus. Tab sis Huab Tais Yes Xus teb tias yuav tsum zam 70 xya zaus. Huab Tais Yes Xus lo lus yog lus duab txhais tias ‘yuav tau zam tas mus li’.
Huab Tais Yes Xus xav qhia txog Tswv Ntuj lub siab hlub neeg, ces tab txawm tib neeg ua txhaum loj npaum cas, yog tib neeg txawj tu siab mas Tswv Ntuj yuav zam rau tib neeg, ces Huab Tais Yes Xus thiaj li hais ib zag paj lug rau lawv mloog.
Huab Tais Yes Xus hais txog ib tug vaj zam nuj nqis rau ib tug tub txib tshuav nuj nqi ntawm tus vaj li ib vam nras nyiaj vim tus vaj hlub nws, tab sis tus tub txib ntawd tsis zam nuj nqis rau tus npawg uas tshuav nws nqi 100 lub txiaj.
Ib nras nyiaj yog 6,000 lub txiaj nyiag. Ib vam nras nyiaj thiaj raug 60,000,000 (rau caum plhom lub txiaj nyiag). Nyob hauv cov Yus Das lub caij ntawd, lawv tus nqi zog ib hnub yog 1 lub txiaj nyig. Yog li thiaj hais tau tias yog tus tub txib ntawd xav them nws cov nuj nqis kom tas, mas nws tsum ua hauj lwm li rau caum plhom hnub. Ib xyoos muaj 365 hnub. Rau caum plhom hnub yog 165 txhiab xyoo. Ntau npaum no mas ua cas los tus tub txib ntawd yeej yuav them tsis tas ib zaug li.
Kwv tij Hmoob sawv daws, nyob hauv zaj paj lug no, cov nuj nqis ntau uas tus tub txib tshuav ntawm nws tus vaj, yog cov txhaum peb tau ua rau Tswv Ntuj. Peb ua txhaum ntau npaum cas, los Tswv Ntuj hlub peb, ces Tswv Ntuj zam pub rau peb.
Cov nuj nqis tus npawg tshuav ntawm tus tub txib yog 100 lub txiaj nyiag yog cov txhaum yus tus kwv tij los tus npawm los luag lwm tus tau ua txhaum rau yus. Lawv ua txhaum rau yus me npaum cas yog muab piv rau cov txhaum yus ua rau Tswv Ntuj? Tswv Ntuj twb zam rau yus tau, ua cas yuav yuav zam rau luag tej tsis tau!
Kwv tij, peb tsis txhob ua neeg siab nqaim rau peb cov kwv tij, rau tus tau ua phem ua tsis zoo rau peb, mas txog hnub kawg Tswv Ntuj thiaj zam rau peb. Huab Tais Yes Xus twb hais tias “Nej txhua tus, yog nej tsis zam hauv nruab siab rau nej ib tug kwv tij, mas kuv Txiv nyob saum Ntuj kuj yuav ua ib yam li ntawd rau nej thiab” (MT 18: 35).
Yog peb kaws siab tuag nthi, yog nyob hauv peb nruab siab tsuas muaj kev chim kev npau taws, mas peb yuav txais tsis tau Tswv Ntuj kev hlub khuv leej peb. Txhua hnub peb thiaj yuav tau zam hauv nruab siab tiag tiag rau cov tau ua txhaum ua tsis zoo rau peb. Peb zam rau lawv, yog peb rov zam rau peb xwb. Peb zam rau lawv, yog peb tua lub qhov hluav taws chim siab hauv peb kom tuag mus, Tswv Ntuj kev hlub ntws los nyob ntxaws hauv peb siab, ces peb lub siab thiaj yuav kaj nrig kaj lug. Yog li hnub no Huab Tais Yes Xus thiaj tau hais rau Xis Moos Pob Zeb tias “Kuv tsis hais rau koj tias ‘xya zaus’. Kuv hais rau koj tias ‘xya caum xya zaus’.”




