HMONG CATHOLIC

HMOOB KAV TOS LIV

Ntawv Kev Tsiv (Exodus)

Ntawv Kev Tsiv yog ntxeev los ntawm lus Hes Las tias ‘Es Xos Dus’ (Exodus) txhais tias ‘Tsiv’. Ntawv Kev Tsiv mas cog His Xas Lais hu ua ‘Tshes Mos’ (Shemoth) txhais tias ‘Npe’, vim thawj lo lus hauv phau ntawv no hais txog cov npe neeg hauv haiv His Xas Lais tsiv mus nyob Hais Nkws Tos teb.

Thaum cov His Xas Lais mus nyob txim nyob Npas Npis Los teb rov los, mas lawv muab tej kwv huam ib txwm piav txog cov His Xas Lais lub keeb los sau ua ke ua ib phau ntawv; yog phau ntawv ‘Kev Tsiv’.

Nyob hauv ntawv Kev Tsiv, muaj tej zaj tuaj ntawm txoj kwv huam Yas Ves, txoj kwv huam Es Los His, thiab txoj kwv huam Leej Choj sib xyaws tuaj. ntau zaus, cov kws kuj txiav tsis tau tias zaj twg yog tuaj ntawm txoj kwv huam twg tuaj, vim cov sau ntawv Kev Tsiv zaum kawg lawv tsis tau kho zoo kom peb txog kwv huam ntawd ua ib zag hais lus zoo ib yam.

Nyob hauv ntawv Kev Tsiv sau hais txog tej xwm thiab tej npe teb chaws tseeb hauj sim, nyem no cov npe teb chaws ntawd hloov ntau vim ntawv Kev Tsiv hais txog tej xwm twb dua tshaj peb txhiab xyoo los lawm. Tab sis tas txhia yam uas ntawv Kev Tsiv piav txog; xws li tej qhov chaw hla dej, tej lub roob, tej lub pas dej, tej tshav zaub uas cov His Xas Lais yuav nyob tau mas cov Kws Ntawv Ntshiab lawv nrhiav tau tib si. Txoj kev uas cov His Xas Lais taug mas lawv hla dej nyob ntawm Pas Dej Iab Sab Naj. Lub Roob Xis Nais yog lub roob uas cov As Las Npias niaj hnub no hu ua ‘Ntses Npes Mus Xas’ (Jabal Musa) los yog ‘Mais Xes lub Roob’.

Lub caij uas tej xwm nyob hauv ntawv Kev Tsiv tshwm sim yog zoo li no: Yog xyoo 1290-1224 ua Yes Xus ntej, thaum Las Xes Ob (Ramesses II) ua vaj Fas Las Oos (Pharaoh) mas lawv thiaj hiam cov His Xas Lais. Xyoo 1224-1214 ua Yes Xus ntej, yog thaum Mes Nes Fas Tas (Merneptah) ua vaj Fas Las Oos mas cov His Xas Lais thiaj dim hauv Hais Nkws Tos teb.

Nyob hauv ntawv Kev Tsiv hais tias Tswv Ntuj pub nws 10 Lo Lus Qhia rau Mais Xes. Tswv Ntuj 10 Lo Lus Qhia ntawd kawg yog Mais Xes txais ntawm Tswv Ntuj los tiag, vim tias cov Kws Kwv Huam Txheej Thaud (Historians) nrhiav tsis tau ib zag piav txog 10 Lo Lus Qhia nyob hauv lwm haiv neeg.

Hais txog tej txoj cai kav haiv His Xas Lais lawv txoj kev ua noj ua haus thiab ua zej zos uas ib haiv neeg nyob ua ke tau, mas cov Kws Kwv Huam Txheej Thaud nrhiav tau tej yam zoo li Mais Xes txoj cai nyob hauv tus vaj Has Mus Las Npis cov txoj cai (The Code of Hammurabi). Has Mus Las Npis yog ib tug vaj kav cov teb chaws Npas Npis Los (Old Babylonian Empire) lub caij Hais Nplas Has tseem nyob Us (Ur); nws tsis tau tsiv los nyob Kas Nas Has teb. Li ntawd mas nyob hauv Mais Xes txoj cai zoo pab cov His Xas Lais ua ib haiv neeg sib haum xeeb ua tej yam tuaj ntawm txheej laus His Xas Lais tuaj. Txij Has Nplas Has los, lawv khaws tseg zoo thiab coj tej txoj cai ntawd. Tseem muaj qhov puav tuaj ntawm haiv As Xis Lias (Assyrian) tuaj, thiab ntawm haiv His Tis (Hittites) tuaj. Vim tias cov haiv neeg coj tsiaj noj zaub hauv cov teb chaws ntawd lawv puav leej coj txoj cai zoo ib yam ntau.

Tab sis nyob hauv ntawv Kev Tsiv muaj 3 yam txawv lwm haiv neeg cov; yam li:

1) Mais Xes txoj cai luv thiab meej dua.

2) Mais Xes txoj cai hais txog Tswv Ntuj tsis tseg; nws hais tsis tseg tias tej txoj cai ntawd yog kev ua xis Huab Tais Tswv Ntuj siab.

3) muaj tej txoj cai uas yog Mais Xes tsim vim Mais Xes yog ib tug neeg ntse tau kawm txuj nyob hauv cov vaj Hais Nkws Tos tsev thiab nws kuj tsim tej txoj cai nthuav Tswv Ntuj tej lus qhia rau cov His Xas Lais kom lawv to taub zoo dua.

Ntawv Kev Tsiv qhia tias tsuas muaj tib tug tseem Tswv Ntuj uas cov His Xas Lais yuav teev; yog Yas Ves. Lub npe ‘Yas Ves’ txhais tias ‘Kuv yog tus nyob’, los txhais tias ‘Kuv yog tus kuv yog’. Tswv Ntuj lub npe Yas Ves thiaj yog ib lub npe qhia tias Tswv Ntuj yog ib tug loj tshaj tnyob mus li.

Ntawv Kev Tsiv qhia ntxiv tias Tswv Ntuj yog tus tsim lub ntiaj teb; lub ntiaj teb thiaj yog Tswv Ntuj tug. Tswv Ntuj yog tus siab ncaj thiab hlub neeg (KT 3: 7-12). Thaum neeg ua txhaum mas Tswv Ntuj siab ncaj muaj cai muab txim rau neeg, tab sis ntau zaus Tswv Ntuj mloog nws lub siab hlub neeg ces Tswv Ntuj zam txim rau neeg (KT 32). Tswv Ntuj tseem yog ib tug siab ntshiab (Holy), nws xav kom neeg mus taug txoj kev ntshiab (KT 3: 1-6, 19: 5-6).

Cov His Xas Lais saib tias cov xwm nyob hauv ntawv Kev Tsiv yog cov xwm loj tshaj. Cov His Xas Lais kev ntseeg txog Tswv Ntuj thiab teev Tswv Ntuj yog tuaj ntawm lub caij cov His Xas Lais nrog Mais Xes dim ntawm Hais Nkws Tos teb. Cov Ntawv Ntshiab Cog Lus Tshiab kuj saib cov xwm nyob hauv ntawv Kev Tsiv yog ib cov xwm ua paj lug pab kom to taub txog Yes Xus kev cawm neeg zoo dua. Zoo li cov mov Mas Nas pab kom to taub lub Cim Yug zoo. Nyem no lub Koom Txoos niaj hnub muab cov neeg ntseeg lub neej los piv rau cov xwm nyob hauv ntawv Kev Tsiv.

Ntawv Kev Tsiv muaj 4 ntu loj tag nrho 40 zaj.

1. Tswv Ntuj cawm cov His Xas Lais ntawm Hais Nkws Tos teb (KT 1-15).

Ntawv Kev Tsiv hais tias Yas Kos tsev neeg tsiv los nyob hauv lub xeev Nkes Xes mas lawv huam vam. Cov Hais Nkws Tos ntshai ces lawv pib hiam cov His Xas Lais. Cov Hais Nkws Tos hu cov His Xas Lais ua ‘Hes Nplaws’ (Hebrew). Tswv Ntuj nco tias nws tau cog lus rau Has Nplas Has, ces Tswv Ntuj tawm tuaj hais rau Mais Xes tias Mais Xes yuav coj tsoom His Xas Lais kom tawm ntawm Hais Nkws Tos teb los.

Tswv Ntuj qhia Mais Xes tias Tswv Ntuj lub npe hu ua ‘Yas Ves’ txhais tias ‘Kuv yog tus kuv yuav yog’. Thaum cov His Xas Lais sau lo lus ‘Yas Ves’ mas lawv sau tias ‘YHWH’, tab sis vim yog cov His Xas Lais xav hwm Tswv Ntuj lub npe, lawv thiaj tsis hais Tswv ntuj lub npe ‘Yas Ves’ tawm; lawv yuav hais tias Adonay’ txhais tias ‘Huab Tais’.

Mais Xes mus cuag tus vaj Fas Las Oos, tus vaj tsis kam tso cov His Xas Lais mus, ces Tswv Ntuj ua hwj huam 10 yam los yuam tus vaj Fas Las Oos; yam li Mais Xes rab pas nrig txia ua nab (KT 7: 8-13), tus dej Nis txia ua ntshav (KT 714-24), qav tawm hauv tus dej los nyob puv lub teb chaws (KT 7: 28-8: 11), cov plua av txia ua yoov tom neeg (KT 8: 12-15), nkawj ya tuaj plev neeg (KT 8: 16-28), tsiaj tuag aws (KT 9: 1-7), tus mob rwj (KT 9: 8-12), los lawg loj (KT 9: 13-35), kooj txom fav noj tas cov qoob (KT 10: 3-20), thiab teb chaws tsaus ntuj peb hnub peb hmos (KT 10-21-29).

Tswv Ntuj ua hwj huam npaum ntawd, tab sis tus vaj Fas Las Oos tseem tsis hloov siab mas Tswv Ntuj thiaj tuaj ntaus cov tub hlob hauv lub teb chaws Hais Nkws Tos. Tswv Ntuj pab yuam cov Hais Nkws Tos kom lawv tso cov His Xas Lais mus, ces cov His Xas Lais ua ‘hmo hla’ tas mas sawv daws khiav.

Ntawv Kev Tsiv piav txog hmo hla tias cov His Xas Lais ua 2 yam: tua tus me nyuam yaj los noj pluas hla, lawv muab cov ntshav los zas ntawm lub qhov rooj; thiab lawv noj cov mov tsis xyaw poov xab.

Kab ke tua tus me nyuam yaj mas cov His Xas Lais ua raws li cov haiv neeg yug tsiaj ib txwm ua los ‘pauj yeem’ lawv cov dab xeeb teb xeeb chaw uas pib xyoos pov hwm pov yawm lawv cov tsiaj thiab pub tshav zaub mos rau lawv tau yug tsiaj. Lawv yuav muab cov ntshav yaj pleev ntawm lub qhov rooj tsev tsam phooj, lawv yuav muab cov nqaij coj mus txhiab hluav taws noj.

Kab ke noj cov ncuav mov tsis xyaw poov xab, mas cov Kas Nas Has ua thaum lawv sau thawj cim qoob ces lawv noj ‘pluas mov tshiab’ xws li cov Hmoob kab ke noj mov nplej tshiab thiab tuav ncuav.

Cov His Xas Lais txais 2 txog kab ke no los ua lawv txoj kab ke nco txog lub caij lawv npaj tsiv tawm Hais Nkws Tos teb, lawv hais tias yog lawv yuav maj nrawm nroos tawm ntawm lub tshav zaub qub mus nyob rau ib lub tshav zaub tshiab muaj zaub mos ntsuab xiab; yog lub teb chaws Tswv Ntuj cog lus yuav pub ua lawv tug. Lawv tseem hais tias kab ke ua hmo hla yog nco txog lawv tawm ntawm kev ua cov Hais Nkws Tos qhev los txais kev twj lij.

Thaum Tswv Ntuj ntau cov tub hlob hauv lub teb chaws tuag tas, Fas Las Oos thiaj tso cov His Xas Lais tawm hauv lub teb chaws mus. Tab sis Fas Las Oos hloov siab ces nws caij tsheb rog nees thiab txib cov tub rog caum cov His Xas Lais qab. Lawv tuaj caum tau cov His Xas Lais ntawm ntug dej ntuj. Cov His Xas Lais ntshai kawg, lawv hais rau Mais Xes tias “Puas yog vim nyob Hais Nkws Tos teb tsis muaj qhov ntxa rau peb, koj thiaj li coj peb los tuag rau hauv teb chaws suab puam no?” Mais Xes hais rau lawv tias “Nej tsis txhob ntshai! Nej ua siab ruaj nreb ces hnub no nej yuav pom Yas Ves ua dab tsi los cawm nej.”

2. Cov His Xas Lais hla teb chaws suab puam (KT 16-18).

Kev noj kev haus nyob hauv teb chaws suab puam nyuaj kawg; Tswv Ntuj pub dej pub mov thiab pub nqaij rau cov His Xas Lais noj. Cov His Xas Lais ntsib kev tsov rog, lawv yeej cov As Mas Les vim Mais Xes thov kom Tswv Ntuj pab cov lawv.

Thaum cov His Xas Lais tuaj txog Les Fis Dis, cov As Mas Les tuaj ntaus lawv. Mais Xes hais kom Yos Xuas xaiv ib pab txiv neej nrog nws mus ntaus cov As Mas Les. Mais Xes, As Loos thiab Hwm lawv nce mus saum lub ncov roob. Mais Xes zaum saum lub pob zeb, nws tsa nws ob txhais tes. Thaum Mais Xes tsaug leeg npab, As Loos thiab Hwm nkawd txheem Mais Xes ob txhais tes cia. Lawv ua li ntawd ces Mais Xes ob txhais tes thiaj tsa tas mus li txog thaum hnub poob qho, ces cov His Xas Lais ntaus yeej cov As Mas Les. Mais Xes txhim ib lub thaj txi Ntuj, nws tis npe hu ua Yas Ves Nis Xis txhais tias “Tuav rawv Yas Ves tus chij ntawm tes” (KT 17: 8-16).

3. Tswv Ntuj nrog His Xas Lais cog lus nyob saum lub roob Xis Nais (KT 19-24).

Cov His Xas Lais zoo siab cog lus tias lawv yuav saib ‘Yas Ves’ (Yaweh) yog lawv tus Tswv Ntuj. Yas Ves cog lus tias nws yuav saib cov His Xas Lais yog Yas Ves haiv neeg. Yas Ves Tswv Ntuj tawm tuaj muaj hwj chim loj tas nrho rau tsoom His Xas Lais pom nyob saum lub Roob Xis Nais. Yas Ves Tswv Ntuj tshaj nws 10 Lo Lus Qhia thiab nws tej txhooj rau cov His Xas Lais paub. Nyob hauv 10 Lo Lus Qhia ntawd, Yas Ves Tswv Ntuj txwv tsis pub hu txog Tswv Ntuj lub npe, mas cov His Xas Lais thiaj tsis tuav txog lub npe Yas Ves, lawv yuav hais tias ‘Huab Tais Tswv Ntuj’ (LORD GOD). Cov His Xas Lais thiaj ua ib thaj txi Ntuj loj nrog Huab Tais Tswv Ntuj cog lus nyob ntawm lub taw Roob Xis Nais. Cov His Xas Lais yuav teev Yas Ves tib tug ua lawv tus Tswv Ntuj, tab sis cov His Xas Lais ua txhaum rau Yas Ves Tswv Ntuj; lawv nchuav ib tug mlom nyuj, lawv teev tus mlom nyuj ua lawv tus Tswv Ntuj. Mais Xes thov kom Yas Ves Tswv Ntuj zam txhaum rau haiv His Xas Lais, mas Tswv Ntuj rov cog lus thiab rov tshaj nws cov lus qhia.

Mais Xes rov los hais Tswv Ntuj cov lus thiab cov kev cai qhia rau tsoom pej xeem. Mais Xes muab Yas Ves cov lus sau rau hauv ib phau ntawv cia, ces tag kis, nws sawv ntxov, nws txhim ib lub thaj txi Ntuj rau ntawm taw roob thiab kaum ob tug ncej zeb rau kaum ob lub xeem His Xas Lais. Mais Xes xa ib co tub hluas His Xas Lais mus txi Ntuj, lawv coj tej tus thav nyuj mus hlawv txi rau Tswv Ntuj. Mais Xes cug cov tsiaj ntawd cov ntshav, nws muab ib nrab rau hauv phiab, nws muab ib nrab hliv ywg lub thaj txi Ntuj, ces nws muab phau ntawv cog lus los nyeem rau tsoom pej xeem mloog, lawv qw tias “Txhua yam Yas Ves tau hais, peb yuav coj thiab peb yuav mloog.”

Mais Xes txawm muab cov ntshav los nchos rau saum tsoom pej xeem sawv daws, nws hais tias “Cov ntshav no yog ntshav cog lus, Yas Ves tau nrog nej cog lus raws li cov lus sau hauv phau ntawv.”

4. Tswv Ntuj qhov chaw nyob thiab cov twj txi Ntuj (KT 25-40).

Nyob hauv ntu no Tswv Ntuj qhia Mais Xes tias yuav txhim lub ‘Tsev Tsam Phooj’ cia rau ntim lub ‘Xab Cog Lus’ zoo li cas thiab yuav nchuav cov twj txi Ntuj kom zoo li cas, hais txog cov Leej Choj cov tsoos tsho, lub ‘Tsev Tsam Phooj Sib Ntsib’, thiab hais txog cov His Xas Lais npau taws rau tsoom His Xas Lais vim lawv fav xeeb rau Tswv Ntuj ces lawv nchuav ib tug mlom nyuj los ua lawv tus tswv ntuj.

LEAVE A RESPONSE

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Translate »