Leej Ntshiab Los Lees Ntxos nyob Npis Dis Xis (St. Lawrence of Brindisi)
Leej Ntshiab Los Lees Ntxos (Lorenzo, Laurentius) lub npe yog ‘Ntsus Lis Os Xes Ntxas Les Lus Xos (Giulio Cesare Russo) yug xyoo 1559 hnub tim 22 lub 7 hli hauv Npis Dis Xis, kuj cuab Nas Pos Lis (Naple), Is Tas Lias teb. Lawv tsev neeg yog neeg ua luam.
Thaum Los Lees Ntxos muaj 12 xyoos, nws txiv tau tso lawv tseg, Los Lees Ntxos mus nrog nws txiv hlob nyob thiab kawm ntawv nyob hauv Ves Nis.
Thaum muaj 16 xyoo, Los Lees Ntxos txiav siab mus nyob hauv lub koom haum cov Leej Tij Kas Pws Xees. Los Lees Ntxos txais Cim Tiag Tes ua Leej Choj thaum nws muaj 23 xyoos.
Txiv Plig Los Lees Ntxos txawj hais ntau xeem lus ces nws thiaj nthuav Tswv Ntuj Lo Lus tau ntxim cov neeg nruab liaj lub siab, mas nws lub npe ncha mus ntau cheeb tsam. Txiv Plig Los Lees Ntxos yog ib tug kws txuj ces nws sau ntawv nthuav lub Koom Txoos txoj kev ntseeg tseg cia tau ntau phau.
Thaum muaj 31 xyoos, cov tub koom haum Kas Pws Xees nyob Tas Kas Nis (Tuscany) xaiv Txiv Plig Los Lees Ntxos los ua tus tswj lawv. Thaum muaj 40 xyoo, Txiv Plig Los Lees Ntxos ua tus tswj cov tub koom haum nyob Los Mas, ces Vaj Qhia Nkes Mees tim 8 (Pope Clement VIII) muab hauj lwm rau Txiv Plig Los Lees Ntxos ua tus tshaj Ntuj Lus rau cov haiv neeg Yus Das nyob hauv lub nroog vim nws yog tus txawj hais lus Hes Nplaws. Txiv Plig Los Lees Ntxos mus tshaj lub Moo Zoo rau Zes Mas Nias teb thiab Aus Rias teb, nws ntuas tsoom ntseeg kom txhob npuab cov Plos Tes Taas lub tswv yim, thiab nws ntuas ib pab Plos Tes Taas kom rov los nyob hauv lub Koom Txoos.
Xyoo 1601 tus vaj Lus Dos tim 2 (Rudolph II) xaiv Txiv Plig Los Lees Ntxos ua tus xib hwb coj nws pab tub rog sawv tawm tsam cov Os Tos Mas nyob hauv Hoos Nqias teb. Ntsuj rog dhau tas, Txiv Plig Los Lees Ntxos raug xaiv ua tus tswj lub koom haum Kas Pws Xees. Nws tuav lub koom haum tau 3 xyoos ces nws tawm mus ua hauj lwm rau lub Koom Txoos, yog ua Vaj Qhia tus tiam lis nyob Npas Vas Lias (Bavaria), Zes Mas Nias teb. Tom qab nws ua tiam lis nyob Xyis Pas Yas. Txiv Plig Los Lees Ntxos tuag hnub tim 22 lub 7 hli 1619 hauv tuam ceeb Lis Npos, Pos Tws Nkas teb.



