Leej Ntshiab Zas Ntas (St. Joan of Arch)

By admin May30,2025

Zas Ntas yug hauv lub zos me me hu ua Doos Les Mis (Domrémy) nyob Fab Kis teb xyoo 1412 lub 1 hlis tim 6. Thaum muaj 13 xyoos, Zas Ntas pib hnov tej lub suab tuaj ntawm Tswv Ntuj tuaj, yog Tswv Ntuj thawj tug Tshiab Miv Kas, Leej Ntshiab Mas Nkas Lis nyob As Nthias Kias (Margaret of Antioch) thiab Leej Ntshiab Kas Tas Lis Nas nyob As Les Xas Nrias(Catherine of Alexandria). Lawv hais rau Zas Ntas tias “Peb tus Huab Tais Tswv Ntuj hu koj los mus pab cawm Fab Kis teb kom dim ntawm cov tub rog Aas Kiv.”

Zas Ntas hnov cov lus ntawd 4 xyoos sib law, tiam sis Zas Ntas yig heev, nws hais tias “Kuv yog ib tug ntxhais, kuv yuav ua tsis tau Tswv Ntuj tes dej num loj li ntawd ib zaug li.” 

Tiam sis nws yig tsis taus lawm, ces xyoo 1428 hnub Yes Xus nce mus saum ntuj, Zas Ntas thov kom nws tus txiv hlob Dus Laas (Durand Lassois) coj nws mus cuag tus vaj txheeb Los Npes (Robert de Baudricourt). Zas Ntas piav rau tus vaj txheeb mloog tias “Huab Tais Tswv Ntuj hu kuv tuaj pab tus vaj ntxwv cawm peb lub teb chaws Fab Kis ntawm cov Aas Kiv.”

Tus vaj txheeb tsis ntseeg Zas Ntas cov lus. Lawv coj Zas Ntas rov los nyob hauv nws lub zos. Zas Ntas hais tas zog tias Huab Tais Tswv Ntuj xa nws tuaj pab tus vaj ntxwv Fab Kis txeeb lub teb chaws, ces sawv daws hais tias Zas Ntas vwm. Dus Laas ntseeg cov lus Zas Ntas hais, nws rov qab coj Zas Ntas mus ntsib tus vaj txheeb Los Npes dua. Los Npes pom tias ua li cas los tog Fab Kis yeej yuav swb rau cov Aas Kiv, ces nws thiaj kheev Zas Ntas mus ntsib tus vaj ntxwv Sas Laws (Charles) nyob hauv lub nroog Sis Noos (Chinon).

Xyoo 1429 Zam Daws Mes (Jean de Metz) thiab Npaws Thaas (Bertrand de Poulengy) nkawd ua Zas Ntas luag mus txog lub nroog Sis Noos. Xaus lub ob hlis, lawv tuaj txog Sis Noos thiab tau ntsib tus vaj ntxwv Sas Laws. Zas Ntas hais rau Sas Laws tias Huab Tais Tswv Ntuj xa nws tuaj pab Sas Laws txeeb lub nroog Aus Les Aas (Orléans) thiab tsa Sas Laws ua vaj kav Fab Kis teb. Sas Laws hnov li ntawd, nws xav tias ‘Tus ntxhais hluas ntawd, mas ntshai yog Tswv Ntuj xa nws tuaj xyuas kuv tiag tiag’, ces Sas Laws rov ua siab loj. Nws txib kom luag xaws ris tsho tub rog rau Zas Ntas hnav, ces nws cia Zas Ntas ua tus coj 5,000 leej tub rog mus ntaus ib ntsuj rog tiv cov tub rog Aas Kiv.

Hnub tim 8 lub 5 hlis xyoo 1429 Zas Ntas thiab nws 5,000 leej tub rog ntaus yeej lub nroog Aus Les Aas. Cov tub rog Aas Kiv tawg tas khiav mus rau lwm qhov. Zas Ntas tseem coj nws pab tub rog mus txeeb 4-5 lub nroog ntxiv, xws li Laus Npaus Zees Xis, Pas Tes, Aus Xws, Luas, thiab Sas Loos. Qhov kawg hnub tim 17 lub 7 hli xyoo 1429 cov Tswv Qhia ua kab ke tsa Sas Laws ua tus vaj kav teb chaws Fab Kis nyob hauv Leej Niam lub Tuam Tsev Teev Ntuj nyob Loos (Cathédrale Notre-Dame de Reims). Sas Laws lub npe vaj yog ‘Sas Laws 7’ (Charles VII of France).

Hnub tim 24 lub 5 hlis xyoo 1430 cov tub rog Aas Kiv tuaj ntes tau Zas Ntas nyob hauv lub nroog Koos Pias (Compiègne). Lawv coj nws mus kaw hauv tsev loj faj nyob hauv lub nroog Lus Aas. Tim 21 lub 2 hlis 1431 lawv coj Zas Ntas mus kom ntawm lub rooj txiav txim, lawv xav muab Zas Ntas tua, tab sis lawv tsum nrhiav ib lub txim rau Zas Ntas ris mas lawv thiaj muaj cai tua tau nws, lawv nug Zas Ntas tias “Leej twg qhia Ntuj kev cai rau koj?” Zas Ntas teb tias “Kuv niam yog tus qhia kuv kom txawj hais zaj ‘Peb Txiv’, zaj ‘Koj Nyob Kaj Lug Mab Liab’, thiab zaj ‘Kuv ntseeg’. Dhau ntawm kuv niam, mas tsis muaj leej twg qhia Ntuj kev cai rau kuv.”

Lawv rov nug tias “Koj hais tias koj hnov Huab Tais Tswv Ntuj lub suab hais lus rau koj, koj qhia saib Huab Tais Tswv Ntuj hais li cas?” Zas Ntas teb tias “Huab Tais Tswv Ntuj lub suab hais kom kuv ua qhov zoo, nws qhia txoj kev rau kuv taug.” 

Muaj ib tug nug ntxiv tias “Koj puas muaj Huab Tais Tswv Ntuj lub txiaj ntsim nyob hauv koj mas?” Zas Ntas teb tias “Yog kuv tsis muaj, Huab Tais Tswv Ntuj yuav pub rau kuv. Yog kuv muaj, mas Huab Tais Tswv Ntuj yuav pab txuag cia.” 

Thaum tus neeg ntawd hnov li no, nws liam tias yog Zas Ntas hu txog dab los pab ntxiv tswv yim rau nws, ces nws hais kom lawv rov qab coj Zas Ntas mus kaw.

Peb hnub tom qab lawv rov coj Zas Ntas mus nce lub rooj txiav txim dua, lawv nug nws tias “Ua cas koj thiaj muaj peev xwm hnav ris tsho txiv neej zoo li ntawd?” Zas Ntas teb tias “Yog tias kuv hnav ris tsho li poj niam, mas kuv yuav ua li cas los caij tau nees mus ntaus rog?”

Muaj ib tug nug Zas Ntas tias “Koj puas ntseeg txog Huab Tais Yes Xus thiab ntseeg txog lub Koom Txoos?” Zas Ntas tab meeg teb tias “Huab Tais Yes Xus thiab nws lub Koom Txoos, mas yog tib yam thiab tib qhov ntag.” Nws tseem hais ntxiv rau cov nom txiav txim tias “Kuv tsis to taub tim li cas nej nug kuv txog tej yam no! Tas tsoom ntseeg sawv daws kuj xav ib yam nkaus li kuv ntag. Kuv tsis to taub tim li cas nej nug kuv txog qhov ntawd?”

Thaum hmo ntuj Zas Ntas nyob ib leeg hauv kem tsev loj faj. Nws rov qab hnov thawj tus Tshiab Miv Kas, Leej Ntshiab Mas Nkas Lis thiab Leej Ntshiab Kas Tas Lis Nas hais lus rau nws thiab pab nws ua siab loj. Txog lub caij cov tub rog cab nws mus tom lub rooj txiav txim, Zas Ntas teb ob peb lo lus thoob tsib kawg. Muaj ib tug nom txiav txim hais rau Zas Ntas tias  “Ntuj tus Tshiab Miv Kas nws liab qab lod?”

Zas Ntas teb tias “Ua cas nej hais lo lus ntawd? Nej puas paub tias peb tus Huab Tais Tswv Ntuj nplua nuj tshaj txhia yam. Nws pub tus Tshiab Miv Kas hnav ris tsho huv thiab zoo nkauj dua nej sawv daws tej ris tsho no.”

Tus nom txiav txim nug Zas Ntas tias “Ob hnub no, koj puas nrog Huab Tais Ntuj koom siab? Koj lub neej puas ntxim Tswv Ntuj siab?” Zas Ntas teb ob peb lo lus tias “Kawg yog Tswv Ntuj ib leeg uas nws paub tias kuv nrog nws koom siab thiab kuv lub neej ntxim nws siab xwb. Yog tias kuv nrog Tswv Ntuj koom siab, mas thov kom Tswv Ntuj txuag kuv lub neej kom xwv kuv lub siab nyob dawb nyob huv mus lawm yav tom ntej. Tab yog kuv tsis nrog Tswv Ntuj koom siab, mas kuv yuav thov kom Tswv Ntuj pab kuv, kom xwv kuv lub neej ntxim nws siab.” 

Zas Ntas paub tias lawv xav nrhiav lub txim rau nws xwb, Zas Ntas thiaj hais lawv kom xa nws mus cuag Vaj Qhia thiab cia Vaj Qhia txiav txim rau nws, tab sis lawv tsis kam. Lawv tseem hais tias yog Zas Ntas tsis hwm lub Koom Txoos, ces Zas Ntas hais tias “Kuv yeej hwm lub Koom Txoos, tiam sis kuv tsum tau mloog Huab Tais Tswv Ntuj lus, kuv yuav xub mloog Huab Tais Tswv Ntuj ua ntej mloog neeg tej lus.”

Qhov kawg, cov nom txiav txim muab txim rau Zas Ntas tias nws yog neeg dag, nws yog neeg thuam Ntuj, nws yog neeg teev dab, nws nrauj nws kev ntseeg pov tseg, ces phim yuav muab nws hlawv kom tuag.

Hnub tim 30 lub 5 hlis xyoo 1431 thaum sawv ntxov, Txiv Plig Mas Tis Nus tuaj ntsib Zas Ntas hauv tsev loj faj, nws ua lub Cim Daws Txhaum rau Zas Ntas thiab pub Zas Ntas txais Yes Xus lub Cev hauv lub Cim Yug. Zas Ntas txais lub Cim Yug tas, cov tub rog Aas Kiv coj Zas Ntas mus tom qhov chaw uas lawv npaj yuav hlawv nws.

Ua ntej lawv yuav muab nws hlawv, Zas Ntas hais tias “Kuv thov hais cov lus no rau nej sawv daws, tsis hais cov neeg nyob Fab Kis tog los yog cov nyob Aas Kiv tog. Nej zam txim pub rau kuv, nej thov Ntuj rau kuv thiab mog. Ntawm kuv mas kuv zam txim rau cov tau ua txhaum rau kuv lawm. Kuv thov txim cov neeg uas kuv tau ua rau lawv ntsib kev txom nyem. Kuv thov cov Leej Choj nyob ntawm no pab ua ib lub txoos teev Ntuj rau kuv thiab. Kuv thov cev kuv tus plig rau kuv tus Huab Tais Tswv Ntuj, kuv yuav mus nrog niam Mab Liab thiab tas tsoom Leej Ntshiab nyob lawm, kuv zam rau cov tuaj kom lub txim tuag no rau kuv.”

Zas Ntas ua siab loj siab tawv qhawv mus txog qhov kawg. Thaum cov hluav taws cig cig nyob ib ncig ntawm nws, muaj ib tug neeg taw Yes Xus tus Ntoo Cuam ncaj ntawm Zas Ntas lub ntsej muag, Zas Ntas ua siab tus yees thiab hais ib lo lus 6 zaus sis law tias “Yes Xus! Yes Xus!” Ib ntsis nws txoj sia tu nrho, nws lub cev kub hnyiab tas. Yav hnub qaij, cov tub rog Aas Kis mam tuaj khaws nws cov pob txha ua tshauv, thiab coj mus w rau hauv tus niam dej  Las Xees (Seine River) kom ploj tas. Xyoo 1454 Zas Ntas tsev neeg ua ntawv mus txog Vaj Qhia Nis Kos Las 5 (Pope Nicholas V), thov lub Koom Txoos pab txiav qhov ncaj rau Zas Ntas, ces cov nom tswv rov soj ntsuam txog Zas Ntas lub txim dua, ces xyoo 1456 thaum lub 7 hli tim 7 lub Koom Txoos thiaj tshaj tias Zas Ntas tsis yog neeg thuam Ntuj, nws tsis yog neeg teev dab, thiab nws tsis tau nrauj nws kev ntseeg txog Yes Xus pov tseg xws li cov Aas Kiv lub rooj txiav txim nyob hauv xyoo 1431 ntawd.

Related Post

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Translate »