Cov Tim Khawv Us Kas Ntas (Uganda Martyrs)

Xyoo 1880 muaj ib cov tub tshaj Ntuj Lus mus tshaj lub Moo Zoo nyob teb chaws Ua Kas Ntas thiaj muaj ib pab neeg hauv lub teb chaws pib tig los yuav lub siab tshiab. Lawv ib txhia thiaj pib txais lub Cim Ntxuav. Tus vaj kav Us Kas Ntas teb kuj cia tsoom pej xeem teev Ntuj ywj siab. Tab sis xyoo 1884 tus vaj Mus Aas Nkas (Mwanga) sawv los kav Us Kas Ntas teb, nws tsa ib txoj cai tshiab nruj los kav teb chaws, lawv ntes tsoom pej xeem coob leej muag rau pej kum teb. Mus Aas Nkas muab 500 tus tub hluas hnub nyoog muaj 11 xyoos rov saud los ua nws cov tub txib. Txhua hmo tus vaj Mus Aas Nkas cia ob tug tub hluas nrog nws pw thiab deev nkawd.

Lub sij hawm ntawd cov Txiv Plig tej lus raug tus vaj cov tub txib lawv lub siab kawg, tsis ntev cov tub txib thiaj to taub tias lawv yuam kev loj. Cov tub hluas ntawd paub tias tus yam ntxwv ntawd yog ib qho phem ib qho qias neeg, lawv pib tsis mloog tus vaj tej lus, ces ua rau tus vaj meem txom. Tus vaj thiaj ceeb toom tsis pub tsoom pej xeem ua Ntuj kev cai.

Muaj ib hnub, tus thawj saib 500 tus tub txib hu ua ‘Yos Xes Mus Kas Xas’ (Joseph Mukasa Balikuddembe) mus ntsib tus vaj, nws cem tus vaj tias tus vaj ua tej yam phem, tej yam qias neeg thiab tej yam txhaum hnyav, uas tej yam tsis haum rau Tswv Ntuj. Tus vaj Mus Aas Nkas chim siab, nws tso lus rau cov tub ceev xwm ntes Yos Xes Mus Kas Xas thiab coj nws mus kaw hauv tsev loj faj.

Hnub tim 15 lub 11 hlis xyoo 1885 lawv coj Yos Xes Mus Kas Xas mus cuag lub rooj txiav txim. Lawv muab lub txim tuag rau nws. Yos Xes Mus Kas Xas tuag tas, tus vaj tsa ‘Las Aas Nkas’ (Lwanga) ua tus thawj saib cov tub txib. Las Aas Nkas coj sawv daws mus txais lub Cim Ntxuav ua Ntuj kev cai thiab yim txuag sawv daws tsis pub tus vaj Mus Aas Nkas coj lawv mus nrog nws ua dev, ces hnub tim 3 lub 6 hli xyoo 1886 cov tub ceev xwm mus ntes Las Aas Nkas lawv 12 leeg coj mus tsim txom. Txhua zaus lawv raug tsim txom, mas lawv tsis ntshai dab tsi, lawv lub siab khov kho, lawv tsis muaj ib tug neeg yuav kam thim kev ntseeg li.

Thaum lub caij cov tub ceev xwm yuav muab lawv hlawv, muaj tej tus neeg thov kom lawv cia li thim kev ntseeg, tab sis lawv tsis mloog. Lawv ua lub siab khov kho thiab tsa suab hais tej zaj nkauj teev Ntuj.

Nyob hauv Las Aas Nkas lawv pab ntawd, muaj ib tug hnub nyoog 11 xyoos, nws hu ua Kis Ntsis Taus (Kizito). Tus thawj pwm tsav xav hauv siab tias thaum txog lub caij uas cov tub ceev xwm yuav muab nws hlawv, mas Kis Ntsis Taus yeej yuav ntshai txog kev tuag, ces nws yuav tsum thim kev ntseeg xwb. Tab sis tsis muaj raws li tus thawj pwm tsav siab xav vim muaj Tswv Ntuj lub tswv yim nres Kis Ntsis Taus lub siab, ces thaum cov tub ceev xwm muab Kis Ntsis Taus pov rau saum lub cub tawg, mas nws kub siab lug hais zaj ‘Peb Txiv nyob saum Ntuj’, kuj muaj ib tug phooj ywg nrog nws koom teev Ntuj tas zog thiab.

Ntawm Las Aas Nkas, thaum lawv muab nws hlawv, nws hais tias “Nej hloov siab tshiab, nej ua Ntuj kev cai li kuv mog!”

Tseem muaj ib tug neeg uas nws raug tsim txom thiab, nws yog tus vaj ib tug tub txib hu ua Zam Mab Liab Mus Zais. Hnub uas Kis Ntsis Taus raug tsim txom mas kuj yog hnub uas Mus Zais txais lub Cim Ntxuav thiab lub Cim Txhab Zog. Mus Zais raug cov tub ceev xwm ntes thiab muab nws tsim txom, cov tub ceev xwm muab nws pov rau hauv ib lub pas dej rau ib co nab qa dej noj.

Hnub tim 18 lub 10 hli 1964 Vaj Qhia Paj Lug 6 tsa cov neeg Us Kas Ntas uas tuaj yeem ris kev txom nyem thiab tuag ua tim khawv txog txoj kev ntseeg ua Leej Ntshiab nyob hauv lub Koom Txoos.

Related Post

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Translate »