
TOOM 1. KUV NTSEEG – PEB NTSEEG
Thaum peb zeem tseeb txog kev ntseeg peb hais tias “Kuv ntseeg” los yog hais tias “Peb ntseeg”, mas ‘NTSEEG’ (Believe) yog dab tsi? LUB SIAB NTSEEG (Faith) yog neeg teb Tswv Ntuj (response) lo lus hu neeg los nrhiav Tswv Ntuj.
NTU 1. TIB NEEG MUAJ CUAB KAV TXAIS TAU TSWV NTUJ
Tib neeg yog Tswv Ntuj tsim los, tib neeg thiaj muaj ib lub siab ntshaw txog (desire) Tswv Ntuj, vim tias tib neeg yuav nrhiav tau qhov tseeb (truth) thiab kev xyiv fab (happiness) nyob hauv Tswv Ntuj xwb. Yog li tib neeg thiaj nrhiav Tswv Ntuj nyob hauv neeg kev ntseeg (Belief) thiab nyob hauv tus yam ntxwv xws li: kev teev Ntuj, kev txi Ntuj.
Tib neeg yuav paub Tswv Ntuj tau nyob hauv yam Tswv Ntuj tsim; yog lub ntuj thiab hauv tib neeg. Tab sis vim neeg lub tswv yim tob tsis txaus thiaj ntsuas tsis txog Tswv Ntuj, mas Tswv Ntuj thiaj xav tawm rau tib neeg pom thiab pub lub txiaj ntsim rau tib neeg kom tib neeg muaj peev xwm txais tau Tswv Ntuj nyob hauv tib neeg lub siab ntseeg (Faith). Thaum ntawd tib neeg yuav npuab (Communion) tau Tswv Ntuj, ces tib neeg thiaj yuav xyiv fab.
Yog li mas tib neeg lub neej yuav zoo txhij tau tsuas yog thaum tib neeg zoo siab txais kev nyiam (Love) thiab tso siab (Entrust) rau Tswv Ntuj.
NTU 2. TSWV NTUJ LOS NTSIB TIB NEEG
NQE 1. TSWV NTUJ QHIA QHOV TSEEB RAU TIB NEEG (CCC 51-73)
Tswv Ntuj (God) tau qhia yawg As Das thiab pog Es Vas tias Tswv Ntuj yog tus tsim tas puas tsav yam thiab kav tas puas tsav yam. Tswv Ntuj tau muab tas puas tsav yam tsiaj txhu thiab xyoob ntoo rau tib neeg cia yug tib neeg txoj siab. Tswv Ntuj tau qhia As Das thiab Es Vas tias yog nkawd mloog Tswv Ntuj cov lus qhia mas nkawd yuav tsis tuag, nkawd yuav muaj txoj sia nrog Tswv Ntuj nyob mus li. Tab sis, As Das thiab Es Vas tsis mloog Tswv Ntuj lo lus qhia. Nkawd tig mus mloog dab phem lus ntxias kom nkawd noj lub txiv ntoo Tswv Ntuj txwv tsis kheev noj, vim nkawd xav kom nkawd zoo xws li Tswv Ntuj.
Txawm tias nkawd ua txhaum tsis mloog Tswv Ntuj hais, tsis kav Tswv Ntuj tau txhawb siab thiab muab kev vam khom (Hope) rau nkawd tias yav tom ntej yuav muaj ib tug tuaj pab tib neeg kom yeej dab phem.
Kev txhaum (Sin) cais tib neeg ntawm Tswv Ntuj, tab sis Tswv Ntuj tau cog lus rau Nos Hes tias Tswv Ntuj yuav tsis rhuav ntiaj teb neeg ntxiv, txawm tias tib neeg lub siab ib rau txoj kev ua txhaum.
Tswv Ntuj cov lus cog nrog Nos Hes yuav kav mus txog lub caij lub Moo Zoo ri mus txog tas txhia haiv neeg. Tswv Ntuj pub txiaj ntsim rau cov neeg ncaj nrhiav kev paub Tswv Ntuj thiab mloog Tswv Ntuj xws li As Npes, Mes Kis Xes Des, Nos Hes, Das Nias, thiab Yob. Lawv yuav ua neeg ntshiab mus txog lub caij Huab Tais Yes Xus tuaj sau Tswv Ntuj cov me nyuam sib ncaim rov los ua ib pab ua Tswv Ntuj haiv neeg.
Tswv Ntuj xav sau ntiaj teb neeg sib ncaim rov los ua ib pab ib pawg, Tswv Ntuj thiaj hais rau Has Nplas Has kom nws tso nws txoj kev teev nws cov dab tseg, kom nws teev Tswv Ntuj tib leeg, ces Has Nplas Has yuav ua txiv rau ntau haiv neeg; tas txhia haiv neeg nyob ntiaj teb yuav txais ib txog hmoov zoo nyob hauv Has Nplas Has. Cov haiv neeg nyob ntiaj teb, thaum lawv txiav siab ntseeg txog Tswv Ntuj thiab tso siab rau Yes Xus Pleev, lawv yuav los ua Tswv Ntuj haiv neeg nyob hauv Yes Xus lub Koos Txoos.
Tswv Ntuj xaiv cov His Xas Lais los ua Tswv Ntuj haiv neeg, Tswv Ntuj npo lawv ntawm txoj kev ua qhev. Tswv Ntuj tshaj nws 10 lo lus qhia rau Mais Xes thiab rau nws haiv neeg His Xas Lais nyob ntawm lub roob Xis Nais. Tsoom His Xas Lais cog lus tias lawv yuav mloog thiab teev Tswv Ntuj tib leeg, yog Leej Txiv tus npaj txhua yam thiab txiav ncaj. Tswv Ntuj cog lus tias nws yuav txuag nws haiv neeg, yuav pub tus Cawm Seej yug los nyob hauv lawv.
His Xas Lais yog haiv neeg ua Tswv Ntuj Leej Choj, lawv yuav hu txog HUAB TAIS lub npe. Haiv His Xas Lais yog haiv neeg uas Tswv Ntuj tau xub hais lus rau. His Xas Lais yog tsoom neeg ntseeg cov tij laug.
Tswv Ntuj xa cov Yaj Saub tuaj ntuas haiv neeg His Xas Lais kom vam khom txog txoj kev cawm uas Tswv Ntuj cog lus cia. Cov poj niam siab ntshiab xws li Xas Las, Les Npes Kas, Las Ses, Mis Lias, Des Npos Las, Has Nas, Yus Dis, thiab Es Thes; lawv yog cov txuag His Xas Lais kev vam khom cia. Nyob hauv cov poj niam no tus ntshiab dua cov yog Mab Liab.
Tus tuaj qhia Tswv Ntuj cov lus kom thoob plaws rau ntiaj teb neeg yog Yes Xus. Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub yug los ua neeg. Yes Xus yog Tswv Ntuj Lo Lus. Yuav tsis muaj lwm tus tuaj qhia ib lo lus tshiab ntxiv txog Tswv Ntuj vim Huab Tais Yes Xus yog Tswv Ntuj Lo Lus yug los ua neeg nrog peb nyob.
NQE 2. QHIA TXOG TSWV NTUJ QHOV TSEEB (CCC 741-100)
Tswv Ntuj xav kom tas zeej tsoom txais kev cawm thiab paub qhov tseeb uas yog Yes Xus Pleev. Yog li thiaj yuav tau tshaj txog Huab Tais Yes Xus rau txhua haiv neeg, cov thwj tim thiaj xuas lawv lub ncauj los qhia Yes Xus cov lus, thiab coj tus cwj pwm haum Yes Xus lo lus. Lawv tsa lub Koom Txoos raws li Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj lawv.
Tej tus thwj tim thiab tej tus neeg ntseeg txheeb cov thwj tim mloog Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj lawv kom sau Yes Xus txoj kev cawm neeg khaws tseg hauv ntawv.
Thaum cov Hauv Paus Xa Lus tseem tsis tau tas sim neej lawv tsa cov Tswv Qhia hloov lawv, kom cov Tswv Qhia muaj peev xwm cev cov Haus Paus Xa Lus zaj qhia rau zeej tsoom tiam dhau tiam. Yes Xus lub Moo Zoo thiaj ciaj muaj sia nyob mus li, tsis puas tsis tsuag zuj zus.
Txoj kev ntseeg uas lub Koom Txoos cev rau neeg tiam dhau tiam hu ua ‘kev lis kev cai’ (Tradition).
Lub Koom Txoos kev lis kev cai ntim tas huv si Tswv Ntuj Lo Lus uas nyob hauv Ntawv Ntshiab raws li lub Koom Txoos to taub Tswv Ntuj Lo Lus, vim Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj lub Koom Txoos kom nws tu kev lis kev cai xws li Yes Xus nyiam.
Cov lus nyob hauv Ntawv Ntshiab thiab lub Koom Txoos kev lis kev cai muaj tib lub hauv paus yog Tswv Ntuj Lo Lus uas cov ntseeg mloog Leej Ntuj Plig Ntshiab khaws tseg. Cov ntseeg tau sau Tswv Ntuj Lo Lus nyob hauv ntawv thiab lub Koom Txoos nthuav raws li Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj kom nthuav.
Nyob hauv lub Koom Txoos muaj ob hom kev lis kev cai: Thawj hom yog ‘Hauv Paus Xa Lus kev lis kev cai’ (The Apostolic Tradition),kav tas lub Koom Txoos nyob tas txhia haiv neeg txog txhua lub sij hawm, yog kev lis kev cai khov kho xws li Ntawv Ntshiab. Lwm hom kev lis kev cai yog tej ‘Koom Txoos kev lis kev cai’ (The Church Tradition), yog cov ntseeg coj nyob hauv lawv teb chaws, tej kev lis kev cai ntawd txawj hloov thiab txawj ploj ntais los txawj sawv los tshiab kav ib ntus xwb.
Vaj Qhia thiab tsoom Tswv Qhia lawv hloov cov Hauv Paus Xa Lus chaw, Yes Xus pub kom lawv muaj lub peev xwm txhais Tswv Ntuj Lo Lus nyob hauv Ntawv Ntshiab thiab nyob hauv kev lis kev cai.
Nyob hauv kev ntseeg Tswv Ntuj lo lus muaj tej yam yog kev ntseeg lub hauv paus hauv ntsis; cov neeg ntseeg yuav tsum ntseeg tej yam ntawd kom ti txha. Piv lis yuav tsum ntseeg ti txha tias Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub, vim lo lus ntawd yog kev ntseeg lub hauv paus hauv ntsis. Tus tsis ntseeg tias Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub, nws tsis yog ib tug neeg nyob hauv Yes Xus lub Koom Txoos.
Vim Leej Ntuj Plig Ntshiab txhawb txhim Yes Xus lub Koom Txoos kom txhob yuam kev. Cov yuam kev thiaj yog tej tus los tej pab txhob txwm ncaim ntawm lub Tuam Koom Txoos.
Leej Ntuj Plig Ntshiab pab Yes Xus lub Koom Txoos kom to taub kev ntseeg lub ntsiab zoo zuj zus, Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj cov neeg ntseeg nquag kawm Ntawv Ntshiab, Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj cov neeg rau siab nuam kev ntseeg, Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj cov ntseeg kom lawv txawj mloog Leej Ntuj Plig Ntshiab lub suab hais lus rau ntiaj teb neeg thiab rau lwm cov kev teev hawm; ces lub Koom Txoos thiaj nthuav tau zoo zuj zus tias Yes Xus cov lus muaj lub ntsiab zoo li cas.
NQE 3. NTAWV NTSHIAB (CCC 101-141)
Tswv Ntuj hlub ntiaj teb neeg, nws thiaj tso Leej Lo Lus nqes los ua neeg mas neeg thiaj to taub tau Tswv Ntuj. Puag thaum ub Tswv Ntuj kom cov Yaj Saub siv ntau txoj kev los cev nws cov lus. Lub zim txwv no, Tswv Ntuj tso nws Leej Tub tuaj cev nws cov lus rau ntiaj teb neeg. Leej Tub yog Tswv Ntuj lub hwj chim, yog Tswv Ntuj tus duab (HN 1: 1-3), Leej Tub yog Leej Lo Lus. Leej Lo Lus yog Tswv Ntuj Lo Lus, yog li Yes Xus lub Koom Txoos thiaj hwm Ntawv Ntshiab xws li hwm Leej Pleev lub Cev. Yes Xus lub Koom Txoos yuav cev cov mov pub txoj sia tuaj ntawm Tswv Ntuj Lo Lus, thiab Leej Pleev lub Cev rau cov neeg ntseeg mus li.
Thaum peb nyeem Ntawv Ntshiab, peb ib txhij mloog Leej Neeg lo lus thiab Tswv Ntuj Lo Lus.
Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj cov neeg kom sau Ntawv Ntshiab yog li tus sau Ntawv Ntshiab thiaj yog Tswv Ntuj. Tswv Ntuj siv nws rab peev xwm thiab lub tswv yim los sau qhov Tswv Ntuj xav kom sau, yog hais txog qhov tseeb.
Nyob hauv Ntawv Ntshiab, Tswv Ntuj hais lus rau tib neeg xws li neeg rov hais rau neeg. Thaum yuav txhais lub ntsiab thiaj yuav muab siab rau mloog yam tus sau Ntawv Ntshiab tau hnov luag tej zeem tseeb thiab muab siab rau mloog Tswv Ntuj Lo Lus hais qhia rau peb. Thaum nthuav Ntawv Ntshiab yuav thov Leej Ntuj Plig Ntshiab los kaj lub tswv yim thiaj yuav nthuav tau xis Tswv Ntuj siab.
Ntawv Ntshiab muaj 2 lub ntsiab lus; yog lub ntsiab lus raws tus txwm ntawv (literal sense) thiab lub ntsiab lus sab tswv yim (spiritual sense) xws li ua lub cim hais txog Leej Pleev, cob qhia sawv daws ua neeg tsim txiaj, thiab nqa neeg lub siab kom siab tuaj.
Ntawv Ntshiab muaj 2 phau loj ntim 73 phau ntawv me: Ntawv Ntshiab Cog Lus Qub muaj 46 phau ntawv me, Ntawv Ntshiab Cog Lus Tshiab muaj 27 phau ntawv me. Nyob hauv 73 phau ntawv no Ntawv Moo Zoo yog Ntawv Ntshiab lub plawv vim tias Ntawv Moo Zoo yog cov ntawv ua pov thawj txog Leej Lo Lus tsheej xeeb ua neeg thiab txhiv neeg hauv kev txhaum.
NTU 3. TIB NEEG TEB TSWV NTUJ
NQE 1. KUV NTSEEG (CCC 143-165)
Qib 1. Tuaj yeem mloog lub siab ntseeg
Lo lus ‘lub siab ntseeg’ (Faith) yog zoo siab tuaj yeem mloog (Obedience) Tswv Ntuj lo lus vim yog lo lus tuaj ntawm Tswv Ntuj tuaj. Tswv Ntuj yog tus qhia qhov tseeb (Truth). Has Nplas Has yog tus qauv hais txog kev yeem mloog Tswv Ntuj, thiab Mab Liab yog tus piv txwv hais txog tus neeg ntseeg Tswv Ntuj zoo tshaj sawv daws.
– Tsoom ntseeg tus yawg koob Has Nplas Has.
Has Nplas Has yog tsoom neeg ntseeg tus yawg koob vim nws mloog Tswv Ntuj hu nws kom sawv kev mus ib lub teb chaws uas nws yuav tau txais los ua nws lub cuab tam, nws tsis paub tias nws yuav mus txog qhov twg (HN 11: 8), nws mus nyob li ib tug qhua hauv pej kum neeg thaj av uas Ntuj cog lus tias yuav muab rau nws (HP 23: 4), thaum Has Nplas Has thiab nws poj niam laus heev lawm Has Nplas Has ntseeg Tswv Ntuj hais tias nws poj niam yuav yug ib tug tub, thiab thaum Has Nplas Has xam tias Tswv Ntuj xav kom Has Nplas Has muab nws tus tub tua ua ib thaj txi Ntuj, Has Nplas Has npaj siab mloog Tswv Ntuj, hos Tswv Ntuj cheem nws kom txhob muab nws tus tub tua (HN 11: 17). Vim Has Nplas Has tso siab thiab ntseeg Tswv Ntuj tas siab li ntawd mas Has Nplas Has ua tsoom neeg ntseeg tus yawg koob.
– Mab Liab tau txoj hmoov zoo vim nws ntseeg.
Peb lub Koom Txoos saib Leej Ntshiab Mab Liab yog tus ntseeg Tswv Ntuj zoo tshaj sawv daws vim nws tau tso siab ntseeg cov lus uas tus Tshiab Nkas Nplias xa tuaj rau nws. Mab Liab ntseeg tias tsis muaj ib yam Tswv Ntuj ua tsis tau, nws hais tias “Kuv yog Huab Tais tus ntxhais txib” (LK 1: 38) ces Mab Liab xeeb tub thiab yug Yes Xus. Tus phauj Es Lis Xas Npes tsa suab hais tias “Tus tau ntseeg tias cov lus Huab Tais hais rau nws yuav tsheej xeeb, mas nws txoj hmoov zoo!” (LK 1: 45) ces txhua tiam neeg thiaj yuav hais tias Mab Liab yog tus tau txoj hmoov zoo. (LK 1: 48)
Thaum Mab Liab sawv nyob ze ntawm Yes Xus tus ntoo cuam nws tseem tso siab thiab ntseeg tias nws Leej Tub yog tus cawm ntiaj teb neeg. Mab Liab yog tus ntseeg ti txha tshaj sawv daws.
Qib 2. Kuv paub tias kuv ntseeg leej twg
– Ntseeg txog Tswv Ntuj tib leeg.
Thaum peb tso siab thiab ntseeg Tswv Ntuj mas peb paub tias Tswv Ntuj tsis yuam kev. Hos peb tso siab rau ib tug neeg mas peb nco nraim tias ib tug neeg txawj yuam kev. Yog li thaum peb tso siab rau Tswv Ntuj thiaj yog peb tau tso siab rau tus zoo tas nrho thiab muaj hwj huam tas nrho. Peb ntseeg Tswv Ntuj txhua lo lus.
– Ntseeg txog Yes Xus Pleev, Tswv Ntuj Leej Tub.
Thaum peb hais tias peb ntseeg txog (believe in) Yes Xus mas peb ntseeg tas siab tias Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub nqes los ua tib neeg. Tus pom Yes Xus nws kuj pom Leej Txiv Tswv Ntuj. Yes Xus hais tias “Nej ntseeg txog Tswv Ntuj, nej ntseeg txog kuv thiab mog” (Z 14: 1). Peb ntseeg txog Yes Xus vim tias Yes Xus yog Tswv Ntuj, yog Leej Lo Lus xeeb los ua ib lub cev neeg. Tsis muaj leej twg tau pom Tswv Ntuj ib zaug. Tab sis Leej Tub Twm Zeej uas yug ntawm Tswv Ntuj los, nws nyob nraim hauv Leej Txiv lub xub ntiag (Z 1: 18), tsis muaj leej twg tau pom Leej Txiv, tsuas yog Leej Tub thiaj tau pom Leej Txiv (Z 6: 46) nws ua kom peb paub Tswv Ntuj.
– Ntseeg txog Leej Ntuj Plig Ntshiab.
Thaum peb hais tias peb ntseeg txog Leej Ntuj Plig Ntshiab mas peb ntseeg tias Leej Ntuj Plig Ntshiab yog tus paub Tswv Ntuj vim Leej Ntuj Plig Ntshiab yog Tswv Ntuj: Leej Ntuj Plig Ntshiab yog tus ua kom peb paub tau Leej Txiv thiab paub tau tias Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub (1KLN 12: 3). Leej Ntuj Plig Ntshiab tsom tau tas puas tsav yam, tsis muaj leej twg paub tej yam zais nyob hauv Tswv Ntuj, tsuas yog Leej Ntuj Plig Ntshiab thiaj paub (1KLN 2: 10-11). Tsuas yog Tswv Ntuj thiaj paub Tswv Ntuj xwb, yog li peb ntseeg txog Leej Ntuj Plig Ntshiab vim Leej Ntuj Plig Ntshiab yog Tswv Ntuj.
Qib 3. Lub siab ntseeg tus yam ntxwv
– Lub siab ntseeg yog lub txiaj ntsim.
Thaum Yes Xus nug cov thwj tim raws li lawv xav Yes Xus yog leej twg, ces Pob Ze teb tias Yes Xus yog Leej Pleev tus Tswv Ntuj Muaj Txoj Sia Leej Tub, mas Yes Xus hais rau Pob Zeb tias “Xis Moos, Yos Nas tus tub, koj txoj hmoov zoo vim qhov koj paub no tsis yog nqaij thiab ntshav qhia koj; yog kuv Txiv nyob saum ntuj qhia koj” (MT 16: 15-17).
– Lub siab ntseeg yog tib neeg nrog Tswv Ntuj ib txhij ua.
Thaum peb ntseeg txog Tswv Ntuj mas Tswv Ntuj puab peb lub tswv yim kom peb ntseeg, tab sis peb kuj yuav tsum txiav siab tias peb txais kev ntseeg. Ntseeg (Beleive) yog ib txoj hauj lwm Tswv Ntuj thiab tib neeg ib txhij ua. Tswv Ntuj ua ib feem ntau, tab sis Tswv Ntuj kom tib neeg zoo siab ua ib feem thiab. Tos peb ntseeg tsis yog vim peb lub tswv yim to taub Tswv Ntuj, yog vim peb tso siab tias Tswv Ntuj hais qhov yog.
– Lub siab ntseeg nrhiav kev nkag siab.
Peb lub tswv yim pom tias tsim nyog muaj zoo li Tswv Ntuj hais. Tus neeg paub txuj tshaj kuj ua tau tus neeg ntseeg zoo tshaj. Tus neeg ntseeg xav paub Tswv Ntuj tus pub kev ntseeg rau nws.
– Lub siab ntseeg nrhiav kev twj lij.
Tswv Ntuj tsis yuam tib neeg kom txais kev ntseeg, lub Koom Txoos kuj tsis yuam leej twg cai kom tig los ntseeg thiab. Tus twg xav ntseeg mas yog nws tsum txiav nws siab.
– Cheem tsum yuav tsum muaj lub siab ntseeg.
Tus neeg ntseeg txog Yes Xus Pleev yuav muaj txoj sia nyob mus li (MK 16:16, Z 3: 36, Z 6: 40); tus neeg tsis kam ntseeg Tswv Ntuj nws ua ib lub neej xis Tswv Ntuj siab tsis tau (HN 11: 6), nws yuav tsis nrog Tswv Ntuj muaj txoj sia nyob mus li. Tus neeg muaj kev ntseeg nws yuav muaj lub siab ncaj thiab yuav txais kev cawm.
– Lub siab ntseeg ua siab ntev.
Tswv Ntuj pub lub txiaj ntsim ua kom peb ntseeg, tab sis peb lub siab ntseeg txawj ploj ntshis, yog li Leej Ntshiab Paj Lug thiaj ntuas tias “Koj yuav ceev cov lus ntawd tseg nyob hauv koj nruab siab, koj thiaj yuav ntaus tej ntsuj rog zoo. Koj muaj lub siab ntseeg (Faith), thiab lub siab pom txoj kev ncaj (Conscience). Muaj tus puav lawv tau tso txoj kev ncaj pov tseg, ces lawv txoj kev ntseeg thiaj tog rau hauv tiv txwv” (1 TT 1: 18-19). Tseev kom lub siab ntseeg txhob ploj, peb yuav tsum ‘txuag thiab yug’ peb lub siab ntseeg li no: nquag kawm Tswv Ntuj Lo Lus, thov Tswv Ntuj pab yus ntseeg, ua cov hauj lwm nyob hauv txoj kev nyiam, vam khom tsis tseg, nrhau cag nruaj hauv Koom Txoos txoj kev ntseeg; mas peb lub siab ntseeg thiaj muaj zog zuj zus.
– Lub siab ntseeg yog txoj txoj sia nyob mus li lub hauv paus.
Tus muaj lub siab ntseeg nws pib muaj txoj sia nyob mus li hauv nws nruab siab vim nws pib paub Tswv Ntuj, nws lub siab kaj thiab thaj yeeb nyob hauv Tswv Ntuj. Tab nws txawm raug kev txom nyem mas nws paub tseeb tias nws yuav mus pom Tswv Ntuj. Nws lub siab twb nrog Tswv Ntuj nyob lawm thiab npuab Tswv Ntuj.
Peb lub siab ntseeg coj peb mus kev, tsis yog ob lub qhov muag pom coj peb kev (2KLN 5: 7) thiab peb tsuas pom Tswv Ntuj zem zuag xws li nyob hauv ib daim tsom iav thiab paub Tswv Ntuj me me xwb (1KLN 13: 12), yog li muaj ntaus zaus peb lub siab ua xyem xyav, peb yuav tau tig rov mus saib cov neeg ua tim khawv txog kev ntseeg xws li Has Nplas Has; nws tsis pom muaj chaw tso siab, tsis kav nws tseem tso siab thiab ntseeg (LM 4: 18). Li ntawd, muaj tim khawv coob kawg nyob ncig peb, mas peb yuav muab txhua lub nra txo pov tseg thiab muab tej kev txhaum thaiv peb kev xyeeb hlo pov tseg. Peb kav tsij tso sas ntws mus txais txoj kev sim siab Ntuj npaj rau peb. Peb yuav ntsia ntsoov Yes Xus uas yog tus ntaus thawj coj cov ntseeg (HN 12: 1-2).
NQE 2. PEB NTSEEG (CCC 166-175)
Ib tug neeg muaj kev ntseeg txawv ib tug – thaum Tswv Ntuj hu tib neeg, Tswv Ntuj cia tib neeg muaj kev twj lij xaiv tias yuav teb los tsis teb Tswv Ntuj lus hu. Txawm li ntawd, kev ntseeg tsis yog ib txog hauj lwm tib neeg yuav ua tib leeg tau; xws li tib neeg yuav ua neej nyob twm zeej tsis tau. Tus muaj siab ntseeg yog nws tau txais ntawm lwm leej lwm tus los, nws kuj yuav pub kev ntseeg rau lwm tus thiab. Lub siab nyiam Yes Xus thiab hlub lwm tus yog lub zog ua kom peb muaj lub siab kub lug qhia peb kev ntseeg rau lwm tus, yog li cov neeg ntseeg thiaj piv zoo li txoj saw hlau ib lub voj dhos rau ib lub voj. Peb yuav ntseeg tsis tau yog tsis muaj lwm tus neeg ntseeg pab txhawb peb, thiab peb lub siab ntseeg pab txhawb lwm tus txoj kev ntseeg.
Zaj kuv ntseeg (I Beleive/ Apostles Creed) yog lub Koom Txoos lub siab ntseeg uas tus neeg muaj siab ntseeg lees ntseeg thaum nws txais lub Cim Ntxuav. Hos zaj peb ntseeg (We Beleive/ Niceno-Constantinopolitan Creed) yog lub Koom Txoos lub siab ntseeg uas tsoom Tswv Qhia ua lub Rooj Ncauj Lus zeem tseeb. Yog muab hais los, ces ‘lub siab ntseeg’ (Faith) yog peb ua raws (adherence) Tswv Ntuj. ‘Ntseeg’ (Beleive) yog ntseeg leej tib neeg thiab ntseeg qhov tseeb: ntseeg qhov tseeb tau mas tsum tso siab (trust) rau leej neeg tus ua pov thawj txog qhov tseeb ntawd. Yog li peb thiaj ntseeg txog Tswv Ntuj uas yog Leej Txiv, Leej Tub, thiab Leej Ntuj Plig Ntshiab.
TOOM 2. ZEEM TSEEB TXOG LUB SIAB NTSEEG
Thaum Yes Xus rov mus saum ntuj lawm, cov neeg teev Yes Xus pib ua ke hais tej zaj lawv ntseeg (Believe) los khaws txoj kev ntseeg lub ntsiab. Kwv yees 100 xyoo tom qab mas lawv pib hais zaj uas peb niaj hnub hais nyob hauv lub Txoos teev Ntuj hauv Hnub Chiv, zaj lawv ntseeg ntawd yog zaj zeem tseeb txog lub siab ntseeg.
Zaj zeem tseeb txog lub siab ntseeg hais tau tias yog zaj ‘KUV NTSEEG’ los yog ‘LUB SIAB NTSEEG LUB CIM’ (Symbols of Faith) uas thaum ib tug neeg twg yuav txais lub Cim Ntxuav mas nws yuav tsum hais los zeem txog yam nws ntseeg nyob ntawm lub Koom Txoos xub ntiag; yog ntseeg txog Leej Txiv, Leej Tub, thiab Leej Ntuj Plig Ntshiab.
Lub siab ntseeg lub cim cais tau ua 3 ntu: ntu 1 yog ntseeg txog Huab Tais Leej Txiv txoj hauj lwm tsim ntuj tsim teb, ntu 2 ntseeg txog Huab Tais Leej Tub txoj hauj lwm cawm neeg, thiab ntu 3 ntseeg txog Huab Tais Leej Ntuj Plig Ntshiab lub hauv paus ua kom peb lub siab ntshiab tuaj.
Peb ntu no muaj 12 nqe lus sib dhos kom sawv tau ua tib lub cev xws li yog Leej Pleev 12 tug Hauv Paus Xa Lus, yog li thiaj hu ua ‘Cov Hauv Paus Xa Lus Zaj Ntseeg’ (The Apostles’ Creed) li no:
1. Kuv ntseeg txog Tswv Ntuj, yog Leej Txiv muaj hwj huam tas nrho, yog tus tsim ntuj tsim teb.
2. Kuv ntseeg txog Yes Xus Pleev, yog Tswv Ntuj Leej Tub twm zeej, yog peb tus Huab Tais.
3. Leej Ntuj Plig Ntshiab ua kom nws xeeb los ua neeg. Nws yug ntawm Nkauj Ntshiab Mab Liab los.
4. Lub caij Pis Las Tos ua nom, Yes Xus raug luag hiam thiab ntsia saum ntoo cuam, nws tuag mus zwm av.
5. Mus txog ntuj txias teb tsaus. Hnub peb, Yes Xus sawv hauv cov tub tuag rov los.
6. Nws nce mus lawm saum ntuj, zaum ntawm Leej Txiv phab xis.
7. Nws yuav rov los txiav txim rau cov neeg ciaj neeg tuag.
8. Kuv ntseeg txog Leej Ntuj Plig Ntshiab.
9. Ntseeg txog lub Koom Txoos Ntshiab cia rau lub qab ntuj neeg. Ntseeg txog tsoom Leej Ntshiab sib koom Ntuj lub Txiaj Ntsim.
10. Ntseeg txog kev daws txhaum.
11. Ntseeg txog leej neeg lub cev kev sawv rov los.
12. Ntseeg txog muaj Txoj Sia nyob mus li. Ua li.
Duas ‘Cov Hauv Paus Xa Lus Zaj Ntseeg’ lawm, tseem muaj ib zaj yog zaj zeem tseeb txog lub siab ntseeg raws li lub Rooj Ncauj Lus Nis Kes – Koos Taas Tis Nos Pos Lis; yog cov Tswv Qhia sau tseg hauv xyoo 325 thiab xyoo 381. Thaum peb muab siab rau hais zaj ‘kuv ntseeg’ mas peb txais ib lub txiaj ntsim pab kom peb lub siab npuab Huab Tais Leej Txiv, Huab Tais Leej Tub, thiab Huab Tais Leej Ntuj Plig Ntshiab. Dhau ntawd, peb lub siab tseem npuab cov neeg nyob hauv lub Koom Txoos tas huv si thiab.
NTU 1. KUV NTSEEG TXOG LEEJ TXIV TSWV NTUJ
NQE 1. KUV NTSEEG TXOG TSWV NTUJ, YOG LEEJ TXIV MUAJ HWJ HUAM TAS NRHO, YOG TUS TSIM NTUJ TSIM TEB
Qib 1. Kuv ntseeg txog Tswv Ntuj (CCC 199-231)
Nyob hauv zaj ‘kuv ntseeg’ thawj qib lus hais tias “Kuv ntseeg txog Tswv Ntuj”. Tos peb xub hais tias “Kuv ntseeg txog Tswv Ntuj” yog vim tas txhua yam peb hais hauv zaj ntseeg no yog hais txog ‘Tswv Ntuj’ (God), hais txog cov hauj lwm Tswv Ntuj ua los pab ntiaj teb neeg, hais txog cov txiaj ntsim Tswv Ntuj pub rau ntiaj teb neeg. Peb ntseeg txog tej ntawd tib si vim peb xub ntseeg txog Tswv Ntuj ua ntej.
– Kuv ntseeg txog tub tug Tswv Ntuj.
Peb ntseeg tias tsuas muaj tib tug Tswv Ntuj xwb vim txij Has Nplas Has los Tswv Ntuj rov hais tas zog tias tsuas muaj tib tug Huab Tais Tswv Ntuj raws li nyob hauv phau ntawv Txoj Cai Ob (TCO 6: 4-5) hais tias “His Xas Lais, koj mloog mog: HUAB TAIS (YHWH) yog peb tus Tswv Ntuj. HUAB TAIS tib tug thiaj yog tus tseem. Koj yuav nyiam HUAB TAIS koj tus Tswv Ntuj tas nrho koj lub siab, tas nrho koj tus ntsuj plig, thiab tas nrho koj lub tswv yim.” Cov Yaj Saub qhuab qhia cov His Xas Lais kom lawv teev Tswv Ntuj tib leeg xwb, Yes Xus hais tias tab txawm muaj Leej Txiv thiab Leej Tub thiab Leej Ntuj Plig Ntshiab, tab sis lawv peb leeg yog tib tug Tswv Ntuj xwb.
– Tswv Ntuj qhia nws lub npe.
Nyob saum lub roob Xis Nais, Tswv Ntuj tau qhia nws ib lub npe rau Mais Xes. Tswv Ntuj hais tias “Kuv yog tus kuv yog”, Lus Hes Nplaws yog ‘YAS VES’. Tab sis cov Hes Nplaws ntshai hais Tswv Ntuj lub npe ntawd, ces lawv siv lwm cov npe los hais txog Tswv Ntuj. Lawv hu Tswv Ntuj ua ‘HUAB TAIS’ (LORD).
Cov neeg teev Tswv Ntuj thiaj hu Tswv Ntuj ua “Tswv Ntuj tus lub siab hlub mos nyoos thiab khuv leej neeg”, “Tus Ntshiab”, “Tus Nyob Siab”, “Huab Tais tus kheev zam txhaum”, “Tus Tseeb”, los hu ua “Tus Nyiam”.
Muab hais los mas Tswv Ntuj yog tus loj tas nrho uas tib neeg lub tswv yim ntim tsis tau. Tib neeg nrhiav tsis tau ib lub npe txaus hais tias Tswv Ntuj yog leej twg, yog tus zoo li cas. Phau Ntawv Ntshiab thiaj muab Tswv Ntuj los piv rau ib puas tsav yam kom tau cav lus zoo txog Tswv Ntuj.
Qib 2. Yog Leej Txiv (CCC 232-267)
– Hu txog Leej Txiv, thiab Leej Tub, thiab Leej Ntuj Plig Ntshiab lub npe.
Thaum Yes Xus yuav rov mus lawm saum ntuj, Yes Xus hais rau lawv tias “Nej mus, nej ua kom tas txhua haiv neeg ua kuv thwj tim. Nej hu txog Leej Txiv thiab Leej Tub thiab Leej Ntuj Plig Ntshiab lub npe, nej ua lub Cim Ntxuav rau lawv” (MT 28: 19). Yog li thaum ib tug neeg twg txais lub Cim Ntxuav, nws thiaj yuav tsum lees tias nws ntseeg txog Leej Txiv, ntseeg txog Leej Tub, thiab ntseeg txog Leej Ntuj Plig Ntshiab, mas lub Koom Txoos thiaj ua Cim Ntxuav rau nws nyob hauv Peb Leeg Huab Tais lub npe.
Yog vim li ntawd, thawj yam uas cov neeg teev hawm Yes Xus yuav tsum ntseeg thiaj yog ntseeg tias muaj Peb Leeg Huab Tais (Trinity): yam li Huab Tais Leej Txiv thiab Huab Tais Leej Tub thiab Huab Tais Leej Ntuj Plig Ntshiab. Peb tug Huab Tais yog tib tug Tswv Ntuj.
Peb lub tswv yim yog neeg tswv yim xwb. Peb to taub tsis tau meej tias yog zoo li cas Peb Leeg Huab Tais thiaj ua tau tib tug Tswv Ntuj raws li Leej Ntshiab Aus Nkus tau cim xwm tseg tias “Tib neeg lub tswv yim yog zoo li ib lub khob haus dej. Tswv Ntuj yog zoo li lub hiav txwv. Lub khob ntim tsis tau lub hiav txwv. Peb lub tswv yim kuj ntim tsis tau Tswv Ntuj.”
Tos peb ntseeg tias muaj Peb Leeg Huab Tais koom ua ib tug Tswv Ntuj, vim nyob hauv Ntawv Moo Zoo hais ntau zaus txog Huab Tais Leej Txiv thiab Huab Tais Leej Tub thiab Huab Tais Leej Ntuj Plig Ntshiab. Ntawv Moo Zoo kuj hais tias muaj tib tug Tswv Ntuj xwb.
Tos peb hu Huab Tais Tswv Ntuj ua Leej Txiv vim 3 yam no:
1. Vim Huab Tais Tswv Ntuj tsim lub ntuj lub teb thiab tas lub sim ceeb. Nws yog puas tsav yam Leej Txiv. Puas tsav nyob thiab muaj txoj sia tuaj ntawm Huab Tais Tswv Ntuj tuaj.
2. Vim Huab Tais Tswv Ntuj hlub tas ib zeej tsoom neeg. Huab Tais Tswv Ntuj yog Leej Txiv hlub nws tsoom me nyuam nyob ntiaj teb. Huab Tais Tswv Ntuj yog Leej Txiv xub hlub cov neeg me, xub hlub cov neeg pluag, xub hlub cov poj ntsuam thiab cov me nyuam ntsuag.
3. Vim Huab Tais Yes Xus tau hais tias Huab Tais Tswv Ntuj yog nws Leej Txiv, thiab Huab Tais Yes Xus hais tias nws yog Tswv Ntuj Leej Tub.
Xyoo 325 thiab xyoo 381 lub Koom Txoos siv cov lus nyob hauv Zam Ntawv Moo Zoo hais zoo li no tias “Yes Xus yog Leej Lo Lus, yog Leej Txiv Tswv Ntuj Lo Lus. Yes Xus yog Leej Txiv Lo Lus ua ib leeg Huab Tais xws li Leej Txiv. Txij thaum lub hauv paus los Lee Tub ib txwm nrog Leej Txiv nyob. Txij thaum muaj Leej Txiv kuj muaj Leej Tub, vim Leej Tub yog lo lus uas Leej Txiv ib txwm xav hauv nws lub tswv yim. Leej Tub nrog Leej Txiv ua kom muaj tas txhua yam tshwm sim tuaj nyob hauv lub sim ceeb. Thaum tseem tsis tau muaj lub sim ceeb Leej Tub nrog Leej Txiv nyob txawm”, ces lub Koom Txoos thiaj ntseeg tias Huab Tais Yes Xus yog Tswv Ntuj raws li lo lus tias “Yes Xus yog tus Tswv Ntuj qhov muag pom tsis tau tus duab, yog Tswv Ntuj lub hwj chim ci ntsa iab, yog Tswv Ntuj tus duab.” (KLX 1: 15, HN 1: 3).
Hmo uas cov Yus Das muab Yes Xus ntes, Yes Xus xub hais rau nws cov thwj tim tias nws yuav xa Leej Nplij Neeg, los yog ‘Leej Ntuj Plig Ntshiab’ tuaj nyob hauv nws cov thwj tim lub siab. Leej Ntuj Plig Ntshiab yog Leej Txiv thiab Leej Tub tus plig sib nyiam. Txoj kev sib nyiam ntawd yog ib tug Huab Tais xws li Leej Txiv thiab Leej Tub.
Peb ntseeg tias muaj Peb Leeg Huab Tais (hypostase) tab sis Peb Leeg Huab Tais yog tib tug Tswv Ntuj (essence). Lawv peb leeg yog tsav Huab Tais sib koom hwj chim, koom siab, koom tswv yim, koom hwj huam, koom txiaj ntsim. Lawv sib koom sib npuab li no, lawv thiaj yog ib tsav Huab Tais (communion). Peb cov neeg teev hawm Yes Xus thiaj lees ntseeg tias Huab Tais Leej Txiv thiab Leej Tub thiab Leej Ntuj Plig Ntshiab yog tib tug Huab Tais Tswv Ntuj. Leej twg tsis kam ntseeg lo lus no mas nws tsis nyob hauv lub Koom Txoos teev hawm Yes Xus thiab ntseeg Yes Xus.
Lawv peb tug Huab Tais sib koom tas txhua yam. Thaum Huab Tais Leej Txiv tsim lub ntuj lub teb, Huab Tais Leej Tub thiab Huab Tais Leej Ntuj Plig kuj nrog Leej Txiv ua. Tab sis peb tsoom neeg lub tswv yim me ces peb thiaj saib tias lawv nyias muaj nyias txoj hauj lwm zoo li no: Huab Tais Leej Txiv yog tus tsim, tus kav, tus nres lub ntuj lub teb thiab puas tsav puas yam hauv lub ntuj lub teb; Huab Tais Leej Tub yog tus nqes los ua neeg nyob ntiaj teb, nws tuaj cawm ntiaj teb neeg, tuaj qhia tias Tswv Ntuj muaj lub siab zoo li cas, nws rov mus lawm saum ntuj, nws cev peb cov lus thov rau Huab Tais Leej Txiv; Huab Tais Leej Ntuj Plig yog tus tshoj neeg lub siab, rov qhia Huab Tais Leej Tub cov lus rau hauv peb nruab siab, Huab Tais Leej Ntuj Plig yog Huab Tais Leej Txiv thiab Huab Tais Leej Tub lub zog ua hauj lwm nyob hauv tib neeg nruab siab.
Peb muab siab rau nco ntsoov tias lawv koom siab thiab koom hwj huam, ces lawv koom ua cov hauj lwm hais los saum no tas huv si.
Qib 3. Tus muaj hwj huam tas nrho (CCC 268-278)
Ntawv Ntshiab sau hais tias Tswv Ntuj yog Yas Kos tus Huab Tais muaj hwj huam (HP 49: 24), Tswv Ntuj yog tus Huab Tais muaj zog thiab siab tawv, Tswv Ntuj yog tus Huab Tais siab tawv ntaus rog, Tswv Ntuj yog tus Huab Tais muaj hwj huam tas nrho (NPN 24: 8-10) nyob saum ntuj thiab nyob ntiaj teb, nyob hauv dej ntuj thiab qab thu hiav txwv (NPN 135: 6) vim tias Tswv Ntuj yog tus tsim ntuj tsim teb, yog tus kav lub sim ceeb, yog tus tswj neeg lub siab thiab ua tau tas puas tsav yam xis nws siab.
Tswv Ntuj lub hwj huam tawm tuaj rau peb pom tau nyob hauv Huab Tais Leej Txiv. Tswv Ntuj hais tias “Kuv yuav ua nej txiv, nej yuav yog kuv cov tub cov ntxhais” (2KLN 6: 18) ces Tswv Ntuj thiaj zam txim rau peb.
Ntau zaus, peb raug ntxias thiab ntsib kev txom nyem mas peb pom zoo li Tswv Ntuj tsis muaj hwj huam tshem tau cov xwv txheej tsuam peb ntawd. Tab sis Tswv Ntuj pub nws lub hwj huam tuaj rau peb pom tsis zoo li peb lub siab xav, Tswv Ntuj tso nws Leej Tub nqes los ua neeg thiab tuag sawv rov los, kom peb pom tias Leej Tub yog tus yeej txoj kev phem, Leej Tub tus dai saum Ntoo Cuam yog Tswv Ntuj lub hwj huam thiab yog Tswv Ntuj txoj kev thoob tsib. Vim tias txoj kev uas Tswv Ntuj saib yog kev vwm mas tseem thoob tsib dua neeg kev thoob tsib. Txoj kev uas Tswv Ntuj saib yog tsis muaj zog, mas tseem muaj zog dua neeg kev muaj zog (1KLN 1: 24-25). Leej Pleev kev sawv rov los thiaj yog Tswv Ntuj lub hwj huam uas peb pom (EFX 1: 19), ces peb thiaj yuav hais li Yob tau hais tias “Kuv paub tias koj muaj hwj huam tas nrho, koj xav dab tsi koj ua tau tas” (YB 42: 2).
Qib 4. Yog tus tsim (CCC 279-324)
Thawj qib lus hauv phau Ntawv Ntshiab hais tias ‘Thaum chiv lub keeb, Tswv Ntuj tsim lub ntuj thiab lub ntiaj teb’. Nyob hauv zaj ‘Kuv ntseeg’ thawj qib lus yog rov tshaj txog qib lus no tias ‘Leej Txiv Tswv Ntuj muaj hwj huam tag nrho, yog tus tsim ntuj tsim teb’, ‘tsim txhua yam pom tau thiab tsis tau’.
Tsim ntuj tsim teb thiaj yog lub hauv paus chiv txoj kev cawm lub keeb raws li Tswv Ntuj tau npaj cia txhiv txhua yam Ntuj tau tsim los, hos lub ntsis mas yog Leej Pleev. Hais tau tias thaum chiv lub keeb mas Tswv Ntuj xav pom yam Ntuj tsim tshiab lub koob meej nyob hauv Leej Pleev, ces Paj Lug thiaj hais tias “Kuv pom tias txoj kev txom nyem uas peb ris lub caij no, yuav muab los piv tsis tau rau lub hwj chim uas yuav tawm tuaj rau luag pom xyeem nyob hauv peb. Tas puas tsav yam uas Ntuj tsim los tos ntshis txog lub caij Tswv Ntuj cov me nyuam yuav tawm los rau sawv daws pom xyeem. Tas puas tsav yam Ntuj tsim los puav leej zwm rau kev cuav; tsis yog vim lawv txhob txwm xav zwm rau kev cuav, yog vim muaj ib tug coj lawv mus zwm rau kev cuav. Tas puas tsav yam Ntuj tsim los, tso siab tias lawv kuj yuav dim ntawm txoj kev ua qhev thiab txoj kev ploj; lawv tso siab tias lawv yuav tau kev twj lij mus hauv Tswv Ntuj tsoom tub ki lub hwj chim. Peb paub tias los txog tav no, tas puas tsav yam ntuj tsim los ntsaj xws li ib tug poj niam daws cev. Tsis yog tas puas tsav yam ntsaj xwb; tab txawm peb twb tau txais Leej Ntuj Plig Ntshiab cov txiaj ntsim los ua peb tug, tsis kav peb tseem ntsaj nyob hauv nruab siab thiab, vim peb tos lub caij txhiv peb lub cev (LM 8: 18-23).
– Zaj tswv yim ntuj tsim teb raug.
Tas txhua haiv neeg xav paub tias lub ntuj thiab lub tej tuaj qhov twg tuaj thiab yuav mus xaus rau qhov twg. Ib txwm puag txheej thaud cov poj yawm txwv koob thiaj muaj tej zaj dab neeg los tej zaj kwv huam hais txog lub hauv paus (origin) pib muaj lub ntuj lub teb, pib muaj xyoob ntoo thiab muaj thawj tus neeg nyob ntiaj teb no. Hmoob muaj zaj hais txog ntuj tsim teb raug. Haiv neeg twg kuj muaj. Sawv daws xav paub tias tib neeg lub haus paus yog zoo li cas, thiab xav paub tias tib neeg hauv ntsis yuav mus tshwm rau qhov twg.
Zim txwv no cov kws txuj nrhiav tau ntau yam qhia txog tib neeg lub hauv paus thiab qhia txog ntuj teb lub hauv paus. Peb thiaj paub tseeb tias muaj neeg txawj xav tswv yim nyob ntiaj teb no tau ntau vam xyoo lawm. Tab sis tshuav ntau yam uas cov kws txuj nrhiav tseem tsis tau tau los lawv hais tsis sib haum.
Vim cov kws txuj qhia peb tias muaj neeg nyob ntiaj teb tau ntev tshaj ib puas npaug li peb cov yawg koob qhia mas peb muaj chaw qhuas txog Tswv Ntuj lub hwj huam loj tas nrho. Vim cov kws txuj qhia peb tias lub ntuj loj tshaj ib txhiab npaug li peb cov yawg suab qhia mas peb muaj chaw cav txog Tswv Ntuj lub peev xwm uas neeg ntsuas tsis tau.
Peb cov neeg ntseeg zoo siab lees tias muaj ib tug Tswv Ntuj tsim lub ntuj lub teb. Tab sis muaj lwm cov neeg xav tej zaj tswv yim txawv peb cov neeg ntseeg; xws li muaj coob leej xav tias lub sim ceeb tas huv si yog Tswv Ntuj, tas txhua yam uas nyob saum ntuj thiab nyob ntiaj teb yog Tswv Ntuj tes taw, ntim Tswv Ntuj lub hwj chim ib feem (Pantheism).
Tseem muaj cov neeg qhia tias muaj ob tug Tswv Ntuj; yam li muaj tus Tswv Ntuj siab zoo (good) uas nws pab kom txhua yam mus zoo thiab ua zoo nyob hauv lub sim ceeb, thiab muaj tus Tswv Ntuj siab phem (evil) coj tas txhua yam phem ris mus ua phem coj xwv txheej tuaj rau lub ntuj lub teb. Cov xwm niaj hnub tshwm nyob hauv lub sim ceeb yog tuaj ntawm tus Tswv Ntuj siab zoo thiab tuaj ntawm tus Tswv Ntuj siab phem sib ntaus rog thiab sib twv (Manichaeism).
Tseem muaj cov neeg xav tias puag thaum lub hauv paus Tswv Ntuj tsim lub sim ceeb zoo li tus kwv txuj tsim ib lub teev tsoo uas nws txawj mus nws, nyem no lub ntuj lub teb nws txawj mus nws xws li lub teev tsoo; Tswv Ntuj tsis ua dab tsi, nws tsuas ntsia lub ntuj lub teb nws mus nws, ces lawv hais tias peb txhob vam txog Tswv Ntuj pab li ub pab li no vim Tswv Ntuj tsis kav lub sim ceeb ntxiv (Deismus).
Tseem muaj cov neeg coob hais tias lub ntuj lub teb thiab tas txhua yam nyob hauv lub ntuj lub teb tsis muaj tus tsim, tib neeg txhob vam txog Tswv Ntuj vim tsis muaj Tswv Ntuj, tib neeg tsuas yuav kawm txuj kom to taub lub sim ceeb tas txhua yam txoj cai, neeg pom yam twg mus tsis zoo hauv lub ntuj lub teb mas kom tib neeg kho xws li tib neeg lub peev xwm ua tau, txhob nrhiav kev vam txog ib tug muaj peev xwm loj dua tib neeg vim tib neeg xwb thiaj yog tswv tsim, ces lawv coj lub neej zoo li tsis muaj Tswv Ntuj (Materialism).
Muaj ntau leej hauj sim, lawv xav tswv yim, lawv pom lub ntuj lub teb mas lawv to taub tias yuav tsum muaj ib tug Twv Ntuj tsim thiab kav lub sim ceeb. Tab sis muaj coob leej xav tswv yim yuam kev xws li peb hais puag tas. Yog vim li ntawd lub siab ntseeg thiaj pab tau kom tib neeg lub tswv yim kaj tuaj mas neeg thiaj yuav pom qhov tseeb tias Tswv Ntuj yog tus tsim lub ntuj thiab lub teb. Phau ntawv Hes Nplaws hais tias “Nyob hauv txoj kev ntseeg, peb to taub zoo tias yog Tswv Ntuj ib lo lus tau tsim lub ntuj thiab lub ntiaj teb. Li ntawd, txhua yam peb pom tau yog tawm ntawm tej yam peb pom tsis tau los” (HN 11: 3).
Qhov tseeb hais txog tsim ntuj tsim teb yog qhov tseem ceeb tshaj rau tas nrho neeg lub neej, mas Tswv Ntuj thiaj tshaj nws cov lus tuaj pab ntiaj teb neeg kom paub qhov tseeb txog tsim lub ntuj thiab lub teb tias muaj Tswv Ntuj ua tus tsim. Tswv Ntuj tso nws Leej Ntuj Plig Ntshiab los qhia cov txwj laus thiab cov neeg thoob tsib nyob hauv ntau haiv neeg kom lawv paub Tswv Ntuj zoo hauj sim. Thiab Tswv Ntuj ua hwj huam qhia Has Nplas Has, qhia haiv neeg His Xas Lais. Qhov kawg Tswv Ntuj xa nws Leej Tub nqes los ua neeg; yog Yes Xus. Yes Xus thiaj ua kom peb tau kev paub Tswv Ntuj zoo. Cov paub Yes Xus zoo lawv kuj paub Tswv Ntuj zoo.
– Peb Leeg Huab Tais tsim ntuj tsim teb.
Lo lus tias “Thaum chiv lub keeb, Tswv Ntuj tsim lub ntuj thiab lub teb” (HP 1: 1) yog lo lus zeem tseeb txog 3 yam; xws li Tswv Ntuj tus nyob mus li yog ‘Lub Hauv Paus’ (Beginning), Tswv Ntuj tib leeg yog tus ‘Tswv Tsim’ (Creator), tas txhua tsav yam tsheej xeeb tau nyob ntawm (depend) Tswv Ntuj ua ‘Tus Pub’ (Give).
Ntawv Cog Lus Tshiab qhia tias Tswv Ntuj ua kom lub ntuj lub teb tsheej xeeb tuaj raws li ‘Lo Lus nyob mus li’ (the ethernal World) uas yog Tswv Ntuj Leej Tub. Zam sau nyob hauv nws phau ntawv Moo Zoo tias “Thaum lub hauv paus, Leej Lo Lus yeej nyob txawm lawm. Leej Lo Lus nyob ze Tswv Ntuj. Leej Lo Lus yog Tswv Ntuj. Thaum lub hauv paus, Leej Lo Lus nyob ze Tswv Ntuj. Tas ib puas tsav yam tshwm los vim nws. Yog tsis muaj nws, mas tsis muaj ib yam dab tsi tshwm tau los nyob (Z 1: 1-3). Paj Lug hais tias “Nyob hauv Leej Pleev, Ntuj tsim txhua yam nyob saum ntuj thiab nyob ntiaj teb no, tsim txhua yam pom tau thiab pom tsis tau, tsim txhua tus Tshiab zaum saum theej kiab, thiab txhua tus Tshiab ua Huab Tais, ua Vaj Txheeb, thiab muaj hwj huam. Ntuj tsim tas puas tsav yam nyob hauv Leej Pleev, kom lawv tsob hwb Leej Pleev. Leej Pleev xub nyob dua txhua tsav txhua yam. Tas puas tsav yam muaj txoj sia nyob hauv Leej Pleev” (KLX 1: 16-17).
Huab Tais Leej Txiv thiab Huab Tais Leej Tub thiab Huab Tais Leej Ntuj Plig yog tib tug Tswv Ntuj; lawv peb leeg koom siab koom tes tsim lub sim ceeb. Vim peb lub tswv yim me dhau mas thaum peb xav nthuav ib co lus hais txog ‘Peb Leeg Huab Tais’ (Trinity) mas peb hais kam tias Leej Txiv tsim lub sim ceeb, Leej Tub nqes los ua neeg cawm lub sim ceeb, Leej Ntuj Plig Ntshiab nqes los tshoj neeg lub tswv yim. Tab sis yog vim peb yuav tsum siv tib neeg cov lus peb thiaj piav li ntawd. Qhov tseeb mas Peb Leeg Huab Tais koom siab koom tes ua tas txhua yam. Huab Tais Leej Tub thiab Huab Tais Leej Ntuj Nplig piv li yog Huab Tais Leej Txiv txhais tes tsim lub ntuj lub teb.
Thaum peb thov ib yam twg ntawm Yes Xus mas yog lawv peb leeg pub yam ntawd. Thaum peb ua Leej Txiv tsaug mas Huab Tais Leej Tub thiab Huab Tais Leej Ntuj Plig kuj nrog txais peb cov lus ua tsaug. Thaum peb yoog Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj peb mas peb yoog Huab Tais Leej Txiv thiab Huab Tais Leej Tub tshoj peb thiab.
– Tswv Ntuj tsim lub ntiaj teb los cav txog Tswv Ntuj lub koob meej.
Leej Ntshiab Npos Nas Vees Tus Las hais tias “Tswv Ntuj tsim tas txhua yam tsis yog kom Tswv Ntuj lub koob meej nto tuaj, tab sis yog nthuav (show)Tswv Ntuj lub koob meej thiab kom txhua tsav Tswv Ntuj tsim los tau koom txais (communicate) Tswv Ntuj lub koob meej.” Tswv Ntuj tsim txhua tsav yam tawm hauv Tswv Ntuj kev nyiam (Love) thiab Tswv Ntuj qhov zoo (Goodness) los.
Tswv Ntuj lub koob meej thiaj yog ua kom Tswv Ntuj qhov zoo tsheej xeeb thiab ri mus (manifestation and communication). Vim li no hais tau tias lub hom phiaj Tswv Ntuj tsim lub sim ceeb yog kom Tswv Ntuj txia ntshis ua (become) txhua yam nyob hauv txhua leej txhua tus (1 KLN 15: 28).
– Zaj txuj tob nyob hauv kev tsim ntuj tsim teb.
Peb ntseeg tias Tswv Ntuj tsim lub ntiaj teb raws li Tswv Ntuj kev thoob tsib (ThT 9: 9). Tswv Ntuj tsis yog pom tias ‘tsim nyog tsim’ (necessity), Tswv Ntuj tsis tau tsim ‘raws txoj hmoo qauj’ (blind fate) los yog ‘lam tau lam tsim’. Tab sis Tswv Ntuj tsim ‘ywj siab’ (free will) kom txhua tsav yam tau ‘koom faib’ (share) Tswv Ntuj qhov ciaj sia (being), Tswv Ntuj kev thoob tsib (wisdom), thiab Tswv Ntuj qhov zoo (goodness) raws li lo lus tias “Tswv Ntuj lub siab xav kom muaj, ces txhua tsav txhua yam cia li xeeb tuaj, Tswv Ntuj tsim tas txhua yam raws kev thoob tsib, Tswv Ntuj ua siab zoo rau txhua leej txhua tus thiab Tswv Ntuj lub siab hlub mos nyoos puag nws tej num” (QYTN 4: 11, NPN 104: 11, NPN 145: 9).
Tswv Ntuj tsim txhua tsav yam tawm hauv yam tsis muaj tuaj (nothing). Tswv Ntuj pub txoj sia thiab lub siab huv rau neeg. Tswv Ntuj tsim txhua tsav yam tawm los zoo, Tswv Ntuj muab tas txhua tsav yam Tswv Ntuj tsim los rau tib neeg kav. Tas txhua tsav yam xwm tshwm nyob saum ntuj thiab nyob ntiaj teb puav leej yog Tswv Ntuj coj, los yog Tswv Ntuj tso lus kom tsheej xeeb tau.
– Tswv Ntuj saib xyuas thiab pab coj (Providence).
Peb niaj hnub pom tib neeg ua phem, yog vim Tswv Ntuj tsim tib neeg muaj peev xwm xaiv txoj kev zoo los xaiv txoj kev phem. Tswv Ntuj tsim tib neeg kom twj lij vim Tswv Ntuj tsis xav yuam tib neeg kom xaiv txoj kev zoo. Tswv Ntuj tos kom tib neeg nyiam xaiv txoj kev zoo, Tswv Ntuj cia tib neeg xaiv txoj kev tib neeg yuav taug.
Tswv Ntuj tsis tsim tib neeg kom los ua qhev tsuas txawj mloog lus xwb. Tswv Ntuj xav pom tib neeg zoo siab xaiv txoj kev zoo. Yog tib neeg xaiv txoj kev ua phem mas Tswv Ntuj tsis muab txim rau tib neeg tam sis ntawd. Tswv Ntuj tos saib tib neeg puas yuav txawj xaiv txoj kev zoo.
Tswv Ntuj lub hwj huam yuav tsim ib lub ntuj ib lub teb zoo tas tas kuj tau. Tab sis Tswv Ntuj lub tswv yim tob dua peb lub tswv yim, Tswv Ntuj lub siab zoo dua peb lub siab ces Tswv Ntuj xaiv txoj kev tsim lub ntuj lub teb txawj hlob mus zuj zus, txawj zoo tuaj zuj zus. Tswv Ntuj tsim ntiaj teb neeg kom zoo tuaj zuj zus, ib tiam neeg zoo dua tiam neeg ua ntej. Ib phaj neeg yuav tsum dua mus kom muaj lwm phaj neeg tau kev sawv los. Ib tsav tsiaj noj lwm tsav thiaj hlob tau. Tswv Ntuj tsim lub sim ceeb maj mam hlob zuj zus, maj mam ntse, maj mam zoo. Yuav muaj li ntawd ntau txhiab xyoo ntau vam xyoo mus txog lub caij Tswv Ntuj txiav txim tias zoo tiav lawm, ces yuav yog lub caij lub ntuj thiab lub ntiaj teb kawg. Peb tsoom neeg lub tswv yim xav tsis tau tias qhov kawg yuav zoo li cas.
Qhov tias lub ntuj thiab lub teb uas Tswv Ntuj npaj rau lub caij kawg peb ntseeg tau tias yuav zoo tas nrho yog vim peb pom Yes Xus txoj kev tuag, thiab pom Yes Xus txoj kev sawv rov los.
Thaum peb saib ntsoov Yes Xus txoj kev raug luag hiam thiab raug kev tuag txom nyem loj mas peb xav tias Tswv Ntuj lub peev xwm yaj ntshi lawm. Tab sis thaum peb pom Yes Xus rov sawv muaj txoj sia thiab rov mus lawm saum ntuj mas peb pom tias Tswv Ntuj lub hwj huam yeej kev tuag, yeej cov neeg ua txhaum, yeej kev phem tas huv si, ces peb ntseeg tau tias Tswv Ntuj muaj peev xwm ua tau kom yam phem ciaj ua yam zoo. Peb tso siab tau tias yav tom ntej thaum txog lub caij ntuj teb hlob tiav xws li Tswv Ntuj ib txwm npaj mas lub ntuj lub teb yuav plhis, yuav tshiab tuaj. Lub ntuj lub teb yuav txia ua lub tsheej uas Tswv Ntuj nrog neeg nyob txawm. Tswv Ntuj yuav so tas ib zeej tsoom cov kua muag. Txoj kev tuag, yuav tsis muaj ntxiv. Kev ntsaj kev quaj, kev tu siab yuav tsis muaj ntxiv. Yog vim lub ntiaj teb qub uas tam sim no peb nyob nws dua ntais lawm.
Neeg lus tswv yim mem tsis tau tias lub ntuj tshiab thiab lub teb tshiab yuav zoo li cas. Yog ib yam peb ntseeg tas siab vim peb ntseeg tas siab tias Yes Xus sawv rov los. Peb tsuas hais tau cov lus uas Phau Ntawv Ntshiab Qhib Yav Tom Ntej sau tseg hais txog lub Tsheej Ntshiab Yes Lus Xas Les uas nyob saum ntuj; yog ib co paj lug, vim neeg tsis tau pom, neeg piav tsis tau. Peb saib lub ntiaj teb no yog ib lub ntiaj teb uas ib sim neej no peb hla (a state of journeying) mus cuag lub Ceeb Tsheej nrog Tswv Ntuj nyob mus li ib txhiab ib txhis. Tswv Ntuj siab zoo tas nrho tiag, ces Tswv Ntuj ‘saib xyuas thiab pab coj’ peb kom mus cuag tau Tswv Ntuj. Phau ntawv Thoob Tsib sau tias “Txoj kev thoob tsib lub zog mus thoob ntuj thoob teb, nws coj lub sim ceeb mus taug kev zoo” (ThT 8: 1). Txoj kev thoob tsib yog Tswv Ntuj. Huab Tais Yes Xus hu peb kom los tso peb lub siab rau Tswv Ntuj (abandonment to God) ua tus saib xyuas thiab pab coj peb kev xws li cov me nyuam tso siab rau leej txiv vim tias Tswv Ntuj paub peb siab zoo dua peb paub. Huab Tais Yes Xus hais tias “Nej txhob txhawj txog nej txoj sia, nej Txiv nyob saum ntuj paub tias nej yuav tsum muaj tej yam ntawd huv si. Nej xub nrhiav nej Txiv lub Ceeb Tsheej thiab nws txoj kev ncaj tso, ces Ntuj yuav pub tas puas tsav yam ntawd tib si ntxiv rau nej” (MT 6: 31-33).
Qib 5. Tsim ntuj tsim teb (CCC 325-336)
Lo lus tias ‘lb ntuj thiab lub teb’ (heaven and earth) yog tas txhua yam muaj nyob (all exist) thiab yog tas txhua yam Tswv Ntuj tsim los. ‘Lub Ntuj’ (Heaven) peb hais txog nyob hauv zaj ‘Kuv ntseeg txog Tswv Ntuj’ tsis yog ‘lub ntuj ntsuab’ (sky) uas qhov muag pom nyob sab saud. Lub ntuj ntsuab twb yog yam sawv daws pom xyeem, tsis tas yuav hais tas zog tias peb ntseeg txog ib yam peb qhov muag pom. Lub ntuj uas peb hais tias peb ntseeg txog yog ‘lub teb chaws Tswv Ntuj nyob’ (MT 5: 16). Tab sis Tswv Ntuj nyob tas qhov txhia chaw; nws nyob saum ntuj, nws nyob ntiaj teb no, nws nyob hauv neeg lub siab. Tswv Ntuj ib txhij nyob tas txhua txhia teb chaws. Lub ntuj peb ntseeg txog yog ‘Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej’, yog lub teb chaws qhov muag ntsia tsis pom. Peb lub tswv yim xav tau me ntsis tias lub ntuj Tswv Ntuj nyob yog ib yam muaj koob meej (eschatological glory). Nyob hauv lub ntuj uas peb ntseeg txog mas muaj Tswv Ntuj nyob, tseem muaj Leej Ntshiab Mab Liab, tas tsoom Leej Ntshiab, thiab Ntuj cov Tshiab nyob. ‘Lub Teb’ (Earth) yog lub teb chaws tib neeg nyob; yog lub qab ntuj (World).
– Cov Tshiab.
Ntuj cov Tshiab (Angels) yog cov ‘plig’ (spirit) tsis txawj tuag (HN 1: 14), lawv muaj lub tswv yim (spiritual) tab sis ‘tsis muaj lub cev’ (non-corporeal) uas peb leej tib neeg yuav pom tau thiab kov tau.
Thaum Tswv Ntuj tso nws cov Tshiab tuaj xa xov rau tib neeg mas cov Tshiab tawm tuaj rau pom lawv xws li lawv muaj ib lub cev uas peb yuav pom tau. Phau Ntawv Ntshiab hais tias lub caij ua Yes Xus ntej Tswv Ntuj xa nws cov Tshiab tuaj ntau zaus. Tswv Ntuj yog tus Huab Tais muaj lub hwj chim loj tas nrho, tsis phim Tswv Ntuj yuav muab nws piv rau tej tus neeg, ces Tswv Ntuj mam tso nws tej tus Tshiab txia ua ib lub cev xws li neeg, hais lus nrov xws li neeg rau tus uas Tswv Ntuj xav qhia yam ub yam no.
Phau Ntawv Ntshiab Cog Lus Qub hais tias thaum Tswv Ntuj ntiab ob niam txiv hauv paus As Das thiab Es Vas tawm ntawm lub vaj lom zem mus nws kom ib tug Tshiab kaw lub qhov rooj mus hauv lub vaj (HP 3: 24). Thaum yawg Los khiav mus deb ntawm lub nroog Xos Dos Mas kub hnyiab, ib tug Tshiab txuag yawg Los kom txhob raug xwv txheej (HP 19). Thaum Has Nplas Has tus niam yau As Nkas khiav mus nyob hauv teb chaws suab puam, ib tug Tshiab pov hwm tus niam yau nrog nws tus tub (HP 21: 17). Thaum Has Nplas Has tuav riam tsa tes yuav muab nws tus tub His Xas Has tua los txi rau Tswv Ntuj, mas Tswv Ntuj xa nws ib tug Tshiab tuaj cheem Has Nplas Has tes (HP 22: 11). Thaum Tswv Ntuj xav qhia nws ib co lus rau cov Yaj Saub His Xas Lais, Tswv Ntuj tso tej tus Tshiab tuaj cev nws cov lus rau cov Yaj Saub (HL 7: 23). Tswv Ntuj xa ib tug Tshiab tuaj hais rau Xas Muas niam tias nws yuav xeeb tub. Ib tug Tshiab kuj qhia Xas Xoos niam tias nws yuav xeeb tub. Ntawv Ntshiab Cog Lus Qub tseem piav ntau zaj ntxiv los hais txog cov Tshiab tuaj xa lus rau neeg lub caij ua Yes Xus ntej.
Cov Ntawv Moo Zoo qhia Yes Xus teej qav teej num cawm ntiaj teb hais tias Tswv Ntuj tso nws ib tug Tshiab tuaj ceeb toom rau Ntxas Kas Lias tias nws poj niam laus lawm, tsis kav nws yuav xeeb tub. Tus Tshiab Nkas Nplias tuaj hais rau tus hluas nkauj tsim txiaj Mab Liab tias Leej Ntuj Plig lub hwj huam yuav ntxoov nws ces nws yuav yug nws tus tub Yes Xus (LK 1: 11, 26).
Nyob hauv Yes Xus lub neej, muaj cov Tshiab hawm thiab tsob hwb Yes Xus mus li raws nraim lo lus tias “Thaum Tswv Ntuj xa nws Leej Tub tuaj ua tus xub yug los nyob hauv lub sim ceeb no, mas nws hais tias ‘Kuv xav kom tas Tswv Ntuj tsoom Tshiab hawm nws’” (HN 1: 6). Hmo Yes Xus yug los Tswv Ntuj tso ib co Tshiab coob coob nqes los hu nkauj rau cov neeg zov yaj mloog kom lawv paub tias Yes Xus yug los (LK 2: 14). Tswv Ntuj tso cov Tshiab tuaj pov hwm Yes Xus thaum tseem yau (MT 1: 20, 2: 13, 19). Thaum Yes Xus yoo mov tas 40 hnub nyob hauv teb chaws suab puam Leej Txiv Tswv Ntuj xa nws ib co Tshiab tuaj tsob hwb Yes Xus (MT 4: 11). Thaum Yes Xus txog nws hmo kawg nyob ntiaj teb no, nws teev Ntuj nyob hauv lub vaj txiv ntoo roj, nws paub tias tag kis nws yuav tuag nyob saum ntoo cuam, Yes Xus txhawj, ces Leej Txiv tso nws ib tug Tshiab tawm tuaj pab Yes Xus ua siab loj (53). Thaum Yes Xus tawm hauv nws lub ntxa rov sawv ib co poj niam tuaj xyuas lub ntxa, lawv tsis pom Yes Xus lub cev hauv lub ntxa, Leej Txiv Tswv Ntuj xa nws ob tug Tshiab txia ua ob tug txiv neej hais rau cov poj niam tias Yes Xus rov sawv muaj sia lawm (MK 16: 5-7).
Hauv cov ntawv Moo Zoo tseem tshuav lwm zaj ntau hauj sim piav txog Tswv Ntuj cov Tshiab. Phau ntawv qhia cov Hauv Paus Xa Lus tej hauj lwm kuj hais txog Tswv Ntuj cov Tshiab li no tias “Thaum Yes Xus nce mus saum ub lawm, mas cov thwj tim nyob ntsia ntsoov lub ntuj, ces muaj ob tug neeg hnav tsoos dawb los cuag lawv” (HL 1: 10). Thaum lawv ntes cov Hauv Paus Xa Lus coj mus pov hauv tsev loj faj, Huab Tais tus Tshiab qhib qhov rooj, nws coj cov Hauv Paus Xa Lus tawm mus sab nraud (HL 5: 18-20). Huab Tais tus Tshiab hais rau Fis Lis Pos tias “Thaum tav su, koj sawv kev mus rau tom txoj kev uas nqes ntawm Yes Lus Xas Les mus nram Nkas Xas” (HL 8: 26). Tswv Ntuj tus Tshiab chaws los hauv Kos Nes Lias tsev, hais kom Kos Nes Lias tso neeg mus tos Pob Zeb tuaj ua lub Cim Ntxuav rau Kos Nes Lias tsev neeg (HL 10: 3-8). Tswv Ntuj tus Tshiab pab Pos Zeb tawm hauv tsev loj faj (HL 12: 6-11). Tswv Ntuj tus Tshiab tuaj qhia Paj Lug tias lawv yuav tsis tuag hauv lub hiav txwv Mes Dis Tes Las Nes (HL 27: 23-25).
Thaum peb ua Thaj Txi Ntuj peb thov Tswv Ntuj cia peb nrog cuaj phiaj Tshiab hu zaj nkauj Faj Tim Huab Tais Ntshiab. Thaum peb hais zaj ‘Kuv lees txhaum’ mas peb lees txhaum ntawm Tswv Ntuj cov Tshiab xub ntiag. Thaum peb ua lub Txoos Xa Plig rau tus tuag, peb thov tsoom Leej Ntshiab thiab cov Tshiab tuaj tos tus tuag mus lawm saum ntuj. Niaj xyoo lub Koom Txoos muaj ib lub hnub nyoog ua Thaj Txi Ntuj hwm 3 tug Thawj Tshiab Las Fais, Mis Kas thiab Nkas Nplias.
Yes Xus tau hais rau cov neeg tuaj mloog nws tshaj lub Moo Zoo tias nyias tus neeg ntseeg muaj nyias Tswv Ntuj ib tug Tshiab pov hwm nws, coj nws kev. Li ntawd, muaj tej tus neeg ntseeg nquag thov lawv tus Tshiab pov hwm kom nws thov Ntuj rau lawv. Tab txawm yus tsis nco qab thov yus tus Tshiab pov hwm kom nws pov hwm yus mas tus Tshiab yeej pov hwm yus vim Tswv Ntuj txhob txwm tso nws tuaj nrog yus nyob nraim. Tus Tshiab nyob twj ywm pov hwm yus vim nws zoo siab mloog nws tus Huab Tais Tswv Ntuj (MT 18: 10, LK 16: 22). Li ntawd, Leej Ntshiab Npas Xis thiaj hais tias “Tsoom neeg ntseeg nyias muaj nyias ib tug Tshiab nrog nraim nyias.”
– Lub qab ntuj qhov muag pom tau.
Tswv Ntuj tsim lub qab ntuj peb pom tau kom yog ib yam nplua nuj (richness), muaj ntau yam sib txawv (diversity), thiab kom muaj quag (order). Ntawv Ntshiab qhia tias Tswv Ntuj ua hauj lwm 6 hnub ces hnub xya Tswv Ntuj so. Tswv Ntuj hais tib lo lus xwb ces lub qab ntuj tawm plaws hauv qhov tsaus ntuj nti tuaj. Tswv Ntuj pom tias tas txhua yam hauv lub qab ntuj puav leej zoo (HP 1: 1-2: 4). Vim Tswv Ntuj tsim txhua yam los zoo, yog neeg siv txhua yam Tswv Ntuj tsim los mus rau qhov phem, neeg muab txhua yam Tswv Ntuj tsim los kom muaj quag ua kom ntxhov; mas yog neeg tab tom saib tsis taus Tswv Ntuj.
Tswv Ntuj tsim txhua tsav yam tsis hais lub hnub thiab lub hli, xyoob ntoo thiab nroj tsuag, noog liaj thiab tsig txhuv; kom los sib vam (dependence), sib nres (complete), thiab sib pab (service) mas lawv thiaj huaj txhaij mus tau.
Tswv Ntuj tsim lub qab ntuj los kom muaj quag thiab sib phim sib haum (harmony), tsim tej tsiaj kom sib txawv thiab nyias muaj raws nyias hom; ces lub qab ntuj thiaj zoo nkauj (beauty). Qhov zoo nkauj no tsom txog Tswv Ntuj qhov zoo nkauj tob ntsuas tsis txog. Qhov zoo nkauj no tsim nyog rau ntiaj teb neeg hwm.
Tswv Ntuj nyiam tas txhua yam Tswv Ntuj tsim los (NPN 145: 9) thiab Tswv Ntuj saib tas txhua yam; tab sis yam Tswv Ntuj nyiam thiab hlub tshaj yog ‘tib neeg’. Huab Tais Yes Xus hais tias “Nej muaj nqis dua tej pab tsig txhuv coob coob. Nej muaj nqis dua ib tug yaj lawm pes tsawg npaug?” (LK 12: 7, MT 12: 12). Nyob hauv phau ntawv Hauv Paus hais tias “Tswv Ntuj puab tib neeg raws li Tswv Ntuj tus duab, kom zoo li Tswv Ntuj me ntsis. Tswv Ntuj kom tib neeg ua tswv kav tas txhua yam” (HP 1: 26).
Vim tas txhua tsav yam nyob hauv lub qab ntuj puav leeg yog tib tug Tswv Ntuj tsim tawm los, mas tas txhua tsav yam thiaj ‘sib koom tib lub siab’ (solidarity) cav txog Tswv Ntuj lub koob meej xws li Leej Ntshiab Fas Ntshis Kus nyob As Xis Xis zaj nkauj hais tias “Huab Tais, tas txhua yam koj tsim los tsa suab cav txog koj. Lub hnub koj yog peb tij, koj pub qhov pom kev tuaj rau peb, koj cov duab ci yog tus Tswv Ntuj nyob siab lub koob meej. Tus dej ntws koj yog peb tus muam, koj muaj txiaj ntsim ntau thiab tsis muab hlob, koj yog tus zoo thiab ntshiab tiag. Daim av koj yog peb niam, koj tsa peb kom siab thiab yug peb txoj sia, koj tseem txi txiv ntau rau lub qab ntuj, koj muab cov paj ntoos thiab roj ntsuag ua tsoo tsho. Nej cav txog peb tus Huab Tais mas, nej ua peb tus Huab Tais tsaug mas, nej tsob hwb peb tus Huab Tais mas.”
Ntawv Ntshiab hais tias Tswv Ntuj ua nws cov num tas, ces hnub xya Tswv Ntuj so, Tswv Ntuj foom hmoov rau hnub xya thiab tsa ua hnub ntshiab (HP 2: 1-3). Hnub xya thiaj yog hnub tshwj cia rau hawm Tswv Ntuj, tab sis nyob hauv peb cov ntseeg txog Yes Xus, peb saib hnub yim yog hnub tshiab, vim yog hnub chiv lub lis piam tshiab; yog hnub Leej Pleev sawv hauv cov tub tuag rov los. Hnub xya yog hnub Tswv Ntuj ua hauj lwm tsim ntuj tsim teb tiav, hnub yim yog hnub Tswv Ntuj pib tsim dua tshiab. Cov hauj lwm tsim ntuj tsim teb lub hauv ntsis yog cov hauj lwm ‘cawm lub qab ntuj neeg’ (redemption). Ntuj tsim teb raug zaum ib lub ntsiab thiab lub ntsis thiaj yog Leej Pleev.
Qib 6. Tib neeg (CCC 337-384)
Phau ntawv Hauv Paus sau tias “Tswv Ntuj tsim tib neeg raws li Tswv Ntuj tus duab. Tswv Ntuj tsim tib neeg ua txiv neej thiab ua poj niam” (HP 1: 27). Lo lus no qhia tau tias nyob hauv tsav Tswv Ntuj tsim los mas tib neeg yog tsav tseem ceeb tshaj plaws vim tib neeg yog ‘Tswv Ntuj tus duab’ (image of God), tib neeg yog ‘tus saws’ (unite) yaj ceeb thiab yeeb ceeb los nyob ua ke, tib neeg muaj ‘txiv neej’ thiab ‘poj niam’ (male-female), tib neeg ‘haum xeeb’ (friendship) nrog Tswv Ntuj.
– Tib neeg yog Tswv Ntuj tus duab.
Tas txhua tsav Tswv Ntuj tsim los muaj lub cev nqaij mas tsuas muaj tib neeg xwb thiaj muaj peev xwm ‘paub’ (knowledge) thiab ‘nyiam’ (Love) Tswv Ntuj, tsuas yog tib neeg xwb thiaj ‘koom’ (Share) tau Tswv Ntuj txoj sia. Yog li tib neeg thiaj muaj tsim (dignity) yog ‘leej neeg’ (person), yog ‘ib tug neeg’ (someone) tsis yog ‘ib yam toob xib’ (something). Tib neeg muaj peev xwm paub txog yus tus kheej (Self-knowledge), tswj tau yus tus kheej (Self-possession) thiab ywj siab qee yus rau lwm tus (Freely giving) thiab koom (communion) nrog lwm tus tau. Tswv Ntuj hu tib neeg los nrog Tswv Ntuj cog lus (Covenant) tias tib neeg yuav muaj lub siab ntseeg thiab nyiam Tswv Ntuj tib leeg xwb. Tswv Ntuj tsim txhua tsav yam pub rau tib neeg thiab Tswv Ntuj tsim tib neeg kom tau tsob hwb (serve) Tswv Ntuj, nyiam (love) Tswv Ntuj, thiab cev (offer) txhua tsav yam rov rau Tswv Ntuj.
– Cev nqaij thiab ntsuj plig.
Phau Ntawv Ntshiab hais tias Tswv Ntuj muab av los puab ib tug neeg. Huab Tais Tswv Ntuj tshuab pa muaj txoj sia rau hauv neeg qhov ntswg ces neeg muaj txoj sia tuaj (HP 2: 7). Ntawv Ntshiab cov lus ntawd yog ib co duab xav qhia tias tib neeg muaj ‘lub cev’ (body) tuaj ntawm av (ground) tuaj, thiab tib neeg muaj ib tug ‘ntsuj’ (soul) tuaj ntawm Tswv Ntuj tus pa (breath) tuaj, ces tus ntsuj thiaj yog ‘leej plig/ tswv yim’ (spirit) kov tsis tau thiab pom tsis tau.
Ntawv Ntshiab qhia peb tias tus ntsuj yog neeg ‘txoj sia’ (life), yog ‘leej neeg’, thiab yogqhov nyob puag hauv neeg nruab nrog (innermost aspect of man). Tus ntsuj yog lub hauv paus chiv sab plig neeg (Spiritual), mas peb thiaj hais tias ‘tus ntsuj plig’ (spiritual soul). Tus ntsuj plig muaj txoj sia nyob mus li (immortal).
Lub cev yog Tswv Ntuj tus duab thiab yog Leej Ntuj Plig Ntshiab lub tsev (1KLN 6: 19-20).
Tus ntsuj plig npuab lub cev ces tib neeg thiaj muaj txoj sia. Thaum tus ntsuj plig ncaim ntawm lub cev mas lub cev thiaj mam tuag, tab sis tos txog lub caij ‘sawv rov los’ (resurrection) ces tib neeg tus ntsuj plig thiab lub cev mam rov los nyob ua ke.
Lub Koom Txoos qhia peb tias Tswv Ntuj ncaj qha tsim tus ntsuj plig los tso rau hauv neeg lub cev kom ua tib tug tib neeg. Ob niam txiv xeeb tub lub cev nqaij, hos yog Tswv Ntuj pub tus ntsuj plig tuaj ua kom lub cev muaj txoj sia xws li Tswv Ntuj tus pa tau ua kom thawj tus neeg lub cev muaj txoj sia.
– Txiv neej thiab poj niam.
Tswv Ntuj muab av (adama) los puab tib neeg mas Tswv Ntuj hu tus tib neeg no ua ‘As Das’ (Adam). Tswv Ntuj tseem xav ntxiv tias cia txiv neej nyob ib leeg mas tsis zoo, Tswv Ntuj hais tias “Kuv yuav ua ib tug pab nws kom phim nws”. Tswv Ntuj thiaj tso ib tug dab ntub hlob laum As Das ces nws tsaug zog, Tswv Ntuj rho As Das ib tug tav tawm los puab ua ib tug poj niam. Tswv Ntuj coj tus poj niam los rau As Das saib, ces As Das nqua suab hlo tias “Tus no yog tseem txha ntawm kuv txha thiab tseem nqaij ntawm kuv nqaij tiag” As Das muab tus poj niam hu ua ‘Es Vas’ (Eve) vim tias tus poj niam yog ib tsoom neeg muaj txoj sia leej niam (HP 2: 18, 21-23, 3: 20). Hmoob hu thawj tus txiv neej thiab thawj tus poj niam tias ‘Nraug Oo’ thiab ‘Nkauj Iab’
Tswv Ntuj tsim ‘txiv neej’ (male) thiab ‘poj niam’ (female) raws li Tswv Ntuj tus duab. Nkawd lub tswv yim, nkawd lub siab, nkawd lub cev sib txawv, tab sis muaj tsim thiab muaj hwj chim sib luag.
Tswv Ntuj tsim txiv neeg thiab poj niam kom nkawd ob leeg muaj lub siab sib hlub muaj lub tswv yim sib nres, muaj lub cev sib ntxiv zog. Ntawv Ntshiab piav tias thaum Tswv Ntuj tsim tus poj niam tas lawm nws hais rau nkawd tias “Neb ua ib lub cev nqaij xwb” (HP 2: 24).
– Tib neeg nyob hauv lub vaj lom zem. Thaum Tswv Ntuj tsim tib neeg lawd, mas Tswv Ntuj tsim ib lub vaj nyob sab hnub tuaj; yog lub vaj ‘Es Dees’. Tswv Ntuj tso nkawd nyob hauv lub vaj ntawd. (HP 2: 8). Lub vaj Es Dees yog Tswv Ntuj lub vaj lom zem (The Paradise of God) (QYTN 2: 7), yog qhov chaw ua lub neej nyob kaj siab lug thiab lom zem; yog Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej (Kingdom of God). Nyob hauv lub vaj lom zem nkawd ua hauj lwm tsis khwv tsis txom nyem vim nkawd zoo siab ua num tu lub vaj uas Tswv Ntuj muab rau nkawd tu. Nkawd nrog Tswv Ntuj ‘sib haum xeeb’ (Harmony), nkawd ob leeg sib haum xeeb, nkawd nyiam tas txhua yam nyob hauv lub ntuj lub teb; ces nkawd muaj ‘lub keeb siab ncaj’ (original justice). Nkawd ‘sib koom Tswv Ntuj txoj sia’ (to share in … divine life) ces nkawd thiaj tsis raug kev mob kev tuag (suffer or die); nkawd muaj ‘lub keeb siab ntshiab’ (original holiness).
Qib 7. Tib neeg poob rau kev txhaum (CCC 385-417)
– Kev txhaum yog dab tsi.
Kev txhaum (Sin) yog ‘kev tsis mloog Tswv Ntuj’ (rejection), ‘kev tiv Tswv Ntuj’ (opposition), thiab yog ‘muab lub siab twj lij (freedom) coj mus ua qhov yuam kev’.
– Cov Tshiab ua txhaum.
Tswv Ntuj tsim ob tsav muaj lub tswv yim txawj xav thiab muaj lub siab txawj nyiam: yog cov Tshiab (Angels) thiab tib neeg (Human). Tswv Ntuj tsim lawv kom muaj kev twj lij ces lawv muaj peev xwm xaiv txoj kev lawv yuav taug, Tswv Ntuj tsis yuam lawv, Tswv Ntuj cia lawv xaiv lawv txoj kev nyiam Tswv Ntuj los ntxub Tswv Ntuj.
Thaum Tswv Ntuj tsim cov Tshiab lawv puav leej zoo, tab sis muaj ib txhia tsis kam zwm rau Tswv Ntuj; lawv xaiv tsis mloog Tswv Ntuj, lawv thiaj poob ua Tswv Ntuj cov yeeb ncuab; yog cov ‘dab phem’ (Devil) los yog ‘dab ntxias neeg’. Cov dab phem tuaj ntxias neeg kom txhob mloog Tswv Ntuj. Dab phem yog kev dag neeg txiv, Yes Xus hais li no “Nej muab dab phem ua nej txiv, nej thiaj xaiv ua raws li nej txiv lub siab ntshaw. Nej txiv yog ib tug txo neeg siav txij thaum lub hauv paus los. Nws tsis nyob hauv txoj kev tseeb, vim tias tsis muaj ib qho tseeb nyob hauv nws. Thaum nws dag, nws thau qhov uas txhawv hauv nws nruab siab tawm los, vim nws yeej yog tus dag, nws yog kev dag leej txiv” (Z 8: 44). Dab phem dag ob niam txiv hauv paus tias “Yog neb noj lub txiv nyob hauv nruab nrab lub vaj, mas neb yuav zoo li Tswv Ntuj” (HP 3: 5).
Ntawv Ntshiab hais tias Tswv Ntuj tsis zam rau cov Tshiab uas tau ua txhaum (2PZ 2: 4) tsis yog vim Tswv Ntuj tsis khuv leej lawv, tab sis vim tias cov Tshiab yog ‘leej plig’ los yog ‘tswv yim’ mas thaum lawv txiav siab xaiv lawm lawv yuav thim siab tsis tau (irrevocable). Tus tib neeg twg thaum nws tseem muaj txoj sia nyob yog nws txiav siab yuam kev mas nws thim rov tau, tab sis yog nws tuag lawm nws yuav thim tsis tau xws li cov Tshiab vim tias thaum ntawd nws tsuas yog ‘plig’ lawm xwb.
Dab phem ntxias Yes Xus ntau zaus kom txhob ua xis Tswv Ntuj siab; yam li thaum Yes Xus yoo tshiab 40 hnub nyob teb chaws suab puam tab sis Yes Xus tsis zwm rau dab phem kev ntxias (MT 4: 1-11). Zam hais tias “Tswv Ntuj Leej Tub tawm tuaj rhuav dab phem cov hauj lwm” (1Z 3: 8). Dab phem cov hauj lwm yog ‘ntxias neeg kom txhob mloog Tswv Ntuj’.
– Neeg lub keeb txhaum.
As Das thiab Es Vas nkawd xav muaj lub hwj chim xws li Tswv Ntuj, ces nkawd mloog dab phem cov lus ntxias; nkawd noj lub txiv txi ntawm tsob ntoo qhia kev zoo los kev phem (the tree of the knowledge of good and evil). Nkawd tsis mloog Tswv Ntuj ces nkawd lub siab ib rau (inclination to) txoj kev nyiam ua txhaum; nkawd muaj lub siab ntshaw (concupiscence). Nkawd ‘tsis mloog lus’ (disorbedience) ua rau nkawd plam lub keeb siab ntshiab thiab lub keeb siab ncaj, ces nkawd ntshai (afraid) Tswv Ntuj thiab tsis haum xeeb nrog Tswv Ntuj; nkawd thiaj tsis muaj txoj sia nyob mus li ntxiv.
Kev txhaum uas tib neeg txais ntawm ob niam txiv hauv paus los hu ua ‘neeg lub keeb txhaum’ (original sin). Tas txhua tus neeg yug los nyob ntiaj teb no kis neeg lub keeb txhaum. Txij thaum yug los neeg lub siab pheeb rau txoj kev ua txhaum, tib neeg thiaj yuav tsum tiv txoj kev ua txhaum, tab sis ntau zaus tib neeg tsis yeej lub siab pheeb rau kev ua txhaum.
Tswv Ntuj tau hais rau ob niam txiv hauv paus tias poj niam ib tug xeeb ntxwv yuav yeej dab phem ntxias neeg. Qhov no yog ‘Thawj lub Moo Zoo’ (Protoevangelium/First Gospel) Tswv Ntuj xa tuaj rau lub qab ntuj. Cov ntseeg kuj hais tias lub moo no yog tshaj txog tus ‘As Das Tshiab’ (New Adam) mloog Tswv Ntuj lus raws li Paj Lug hais tias “Muaj lus sau tseg tias thawj tus neeg yog As Das, thaum Ntuj tsim nws ces nws yog ib tug plig ciaj sia. Hos tus As Das Tshiab tom qab no, yog ib tug plig pub txoj sia”. Nws txo nws qis, nws tuaj yeem mloog Ntuj lus mus txog qhov tuag, thiab tseem xaiv txoj kev tuag saum ntoo cuam. Vim As Das txoj kev tsis mloog lus ces tas zeej tsoom thiaj ua neeg txhaum; vim As Das Tshiab kev mloog lus ces tas zeej tsoom yuav tau nce mus ua neeg ncaj” (1KLN 15: 45, FLP 2: 8, LM 5: 19).
Tus poj niam hais txog nyob hauv Thawj lub Moo Zoo mas Koom Txoos cov kws txuj hais tias yog ‘niam Mab Liab’, nws yog tus ‘Es Vas Tshiab’ (New Eve) vim tias niam Mab Liab yog thawj tug tau koob tau hmoov los ntawm Leej Pleev: Tswv Ntuj npo niam Mab Liab kom txhob lo lub keeb txhaum thiab Tswv Ntuj lub txiaj ntsim tseem ceeb (a special grace of God) txuag niam Mab Liab kom txhob poob rau kev ua txhaum mus tas nws sid. Leej Ntshiab Vaj Qhia Les Os hais tias “Peb tau txais Leej Pleev lub txiaj ntsim loj tshaj uas muaj zog dua txoj koob hmoov peb plam vim dab phem txoj kev khib.” Leej Ntshiab Tos Mas As Kis Nos kuj hais tias “Tswv Ntuj kheev cia muaj kev phem mas kev zoo thiaj yuav loj tuaj, raws li Paj Lug lo lus ntuas tias ‘kev txhaum huam ntau, mas lub txiaj ntsim haj yam tuaj ntau tshaj kev txhaum’ (LM 5: 20).”
NTU 2. KUV NTSEEG TXOG YES XUS PLEEV
NQE 1. YOG TSWV NTUJ LEEJ TUB TWM ZEEJ (CCC 422-455)
Lub Moo Zoo uas peb niaj hnub tshaj yog lub moo tias ‘Tswv Ntuj xa nws Leej Tub uas nws nyiam tas siab tuaj nyob ntiaj teb no’ raws li cov lus Paj Lug hais tias “Nyem no txog lub caij teem lawm, Tswv Ntuj tso nws Leej Tub tuaj yug ntawm ib tug poj niam los. Nws zwm rau Mais Xes Txoj Cai. Nws tuaj txhiv cov uas zwm rau Mais Xes Txoj Cai, kom nws rub tau peb los ua Ntuj cov Tub” (KLT 4: 4-5). Lub Moo Zoo thiaj yog hais txog Yes Xus Pleev, Tswv Ntuj Leej Tub (MK 1: 1) tuaj xyuas thiab npo nws haiv neeg (LK 1: 68) raws li Tswv Ntuj tau tshaj rau Has Nplas Has thiab Has Nplas Has cov xeeb ntxwv (LK 1: 55).
Yog vim peb ntseeg mas peb thiaj tshaj tias lub caij Hes Los ua vaj kav Yus Das teb, muaj ib tug poj niam yug Yes Xus nyob hauv lub zos Npes Les Hes. Yes Xus hlob loj nyob Nas Xas Les. Nws yog ib tug kwv ntoo. Thaum Pis Las Tos ua nom, Yes Xus tuag nyob saum ib tug ntoo cuam nyob ze Yes Lus Xas Les. Yes Xus yog Tswv Ntuj nyob mus li Leej Tub, nws tuaj ntawm Tswv Ntuj tuaj (Z 13: 3), nws nqes saum ntuj los (Z 3: 13; 6: 33) txais ib lub cev neeg (1Z 4: 2). Vim Leej Lo Lus xeeb los ua ib lub cev neeg, nws nrog peb nyob, mas peb tau pom nws lub hwj chim yog lub hwj chim Leej Tub Twm Zeej tau ntawm Leej Txiv los. Leej Tub muaj txiaj ntsim thiab qhov tseeb nyob puv hauv nws, thiab peb tau txais qhov txhawv nphau nphwv hauv Leej Tub los; yog txais txiaj ntsim sis laub sis lug (Z 1: 14, 16).
Yog vim peb ntseeg mas peb thiaj hais raws li Leej Ntshiab Pob Zeb cov lus zeem tseeb tias Yes Xus yog Leej Pleev, yog tus Tswv Ntuj muaj txoj sia Leej Tub (MT 16: 16), ces peb tshaj Leej Pleev cov paj tshab uas neeg ntsuas tsis tau rau cov neeg tsis tau paub kom lawv paub (EFX 3: 8).
Li ntawd, peb thiaj muaj lub siab kub lug tshaj lub Moo Zoo xws li Yes Xus thawj pab thwj tim thaud. Cov nom tswv txwv thawj cov thwj tim kom lawv txhob tshaj lus txog Yes Xus, cov thwj tim teb rau cov nom tswv hais tias “Peb yuav nyob tsi tau twj ywm tsis tshaj lus txog tej yam peb tau pom thiab tau hnov” (HL 4: 20). Yes Xus cov thwj tim pheej xav hu tas ib zeej tsoom neeg nyob ntiaj teb kom lawv paub Yes Xus thiab nrog Yes Xus koom siab. Zam thiaj ntuas cov ntseeg tias “Cov xwm peb tau hnov, cov xwm peb tau pom xyeem ntawm qhov muag, thiab peb txhais tes tau kov; yog cov xwm hais txog Leej Lo Lus muaj txoj sia. Txoj sia tawm los rau peb pom. Peb tau pom txoj sia lawm, ces peb ua tim khawv hais txog txoj sia no. Txoj sia nyob ze Leej Txiv, nws tawm los rau peb pom ces peb tshaj txoj sia rau nej paub, kom nej nrog peb koom ib lub siab (Fellowship). Peb txoj kev nrog nej koom ib lub siab, kuj yog ib txog kev nrog Leej Txiv thiab nws Leej Tub Yes Xus koom siab. Peb sau tas puas tsav yam no, kom txoj kev zoo siab puv meem mias nyob hauv nej” (1Z 1: 1-4).
Thaum peb qhia Ntuj kev cai (catechesis), peb tsum saib Yes Xus yog ‘lub plawv’ (Heart). Txhais tias kev qhia Ntuj kev cai yog qhia txog Yes Xus uas nws tuaj ntawm Leej Txiv tuaj, nws tuaj cawm ntiaj teb neeg; yog qhia Yes Xus cov lus thiab qhia cov hauj lwm nws tau ua. Li ntawd, tus xib hwb qhia Ntuj kev cai mas nws cev Yes Xus rau zeej tsoom paub, kom lawv nrog Yes Xus koom ib lub siab (communion); vim tsuas muaj Yes Xus tib tug xwb coj tau sawv daws mus cuag Leej Txiv txoj kev nyiam nyob hauv Leej Ntuj Plig Ntshiab thiab koom txoj sia nyob hauv Peb Leeg Huab Tais.
Tus xib hwb qhia Ntuj kev cai nws tsuas yog ncauj lus cev Yes Xus cov lus rau zeej tsoom xwb, tus tseem xib hwb tiag mas yog Yes Xus. Li ntawd, tus raug xaiv los tshaj lub Moo Zoo mas nws tsum ‘xub nrhiav’ (first seek) tej yam muaj nqis tshaj hauv kev paub Yes Xus Pleev; nws tsum tso txhua yam tseg kom nws nplua nuj hauv Leej Pleev thiab ntsib Tswv Ntuj nyob hauv Leej Pleev, nws xav paub Leej Pleev thiab Leej Pleev txoj kev sawv rov los, xav npuab Leej Pleev nyob hauv nws txoj kev raug txom nyem thiab yoog raws Leej Pleev tus piv txwv nyob hauv txoj kev tuag (FLP 3: 8-11).
Tus paub Leej Pleev vim nws nyiam Leej Pleev mas nws muaj lub siab xav tshaj lub Moo Zoo (evangelize) hais txog Leej Pleev rau lwm tus thiab coj lawv los txais kev ntseeg txog Yes Xus Pleev. Li ntawd, nws thiaj tsum kawm kom paub txoj kev ntseeg no kom zoo dua tuaj raws li cov lus lees ntseeg txog Yes Xus Pleev hauv no.
Qib 1. Yes Xus.
Lub npe “Yes Xus” yog lub npe Hes Nplaws, txhais ua lub Hmoob hais tias “Tswv Ntuj Cawm.” Tus qhia lub npe uas yuav tis rau Yes Xus yog Tswv Ntuj. Tswv Ntuj tau hais rau Mab Liab tias “Koj yuav tis koj tus me nyuam lub npe hu ua Yes Xus” (LK 1: 31). Yes Xus lub npe thiaj hais txog txoj hauj lwm Yes Xus tuaj ua; Yes Xus yog tus uas Tswv Ntuj xa tuaj cawm (save) tib neeg ntawm txoj kev muaj txhaum. Tsuas kawg Tswv Ntuj tib leeg thiaj daws txhaum tau (MK 2: 7), nws thiaj xa Leej Tub los txais lub cev kom tau cawm Tswv Ntuj haiv neeg ntawm lawv cov txhaum (MT 1: 21), yog li nyob hauv Yes Xus, Tswv Ntuj thiaj pib txoj hauj lwm cawm ntiaj teb neeg.
Tswv Ntuj tsis yog xav cawm cov His Xas Lais ntawm kev ua cov Hais Nkws Tos qhev xwb (TCO 5: 6), Tswv Ntuj tseem cawm lawv hauv kev txhaum thiab vim tias ‘kev txhaum’ yog ua hla Tswv Ntuj, tsuas yog Tswv Ntuj xwb thiaj daws txhaum tau. Yog vim li ntawd cov His Xas Lais thiaj hu txog tus Tswv Ntuj Cawm lub npe los pab lawv (NPN 79: 9).
Yes Xus thiaj yog Tswv Ntuj lub npe coj kev cawm tuaj rau lub qab ntuj neeg; tus ntseeg txog Yes Xus, nws tsis raug txiav txim (Z 3: 18). Nyob hauv qab ntuj no tsis muaj dua lwm lub npe yuav cawm tau neeg, tsuas yog lub npe ‘Yes Xus’ xwb thiaj cawm tau (HL 4: 12).
Yes Xus sawv hauv cov tub tuag rov los, mas lub npe ‘Tswv Ntuj Cawm’ thiaj nto koob meej (Z 12: 21) ces tus twg hnov tuav txog Yes Xus lub npe, tus ntawd cia li txhos caug hawm (FLP 2: 11). Cov dab phem ntshai Yes Xus lub npe, cov thwj tim tuav txog Yes Xus lub npe mas lawv ua tau hwj huam (MK 16: 17), lawv tuav txog Yes Xus lub npe thov yam twg ntawm Leej Txiv, mas Leej Txiv muab rau lawv (Z 15: 16).
Tsis tas li ntawd, nyob hauv tsoom ntseeg cov zaj thov Ntuj (Christian prayer) mas puav leej muaj lub npe Yes Xus yog lub plawv. Nyob hauv txhua zaj teev Ntuj (Liturgy) yuav xaus rau lo lus tias “Peb vam txog peb tus Huab Tais Yes Xus Pleev”. Nyob hauv zaj ‘Koj nyob kaj lug Mab Liab’ lub ntsis yog lo lus tias “Thiab Yes Xus, lub txiv uas koj lub cev txi tau koob tau hmoov.” Nyob hauv cov ntseeg nyob Toob Fab cov zaj thov Ntuj mas lawv kuj hais tias “Huab Tais Yes Xus Pleev, Tswv Ntuj Leej Tub, thov koj khuv leej peb cov neeg txhaum.” Cov neeg ntseeg feem ntau thaum lawv yuav tuag, mas lawv kuj hais txog Yes Xus lub npe; yam li Leej Ntshiab Zas Ntas, nws tsa suab hlo tias “Yes Xus” ces nws mam tuag.
Qib 2. Leej Pleev.
Lub npe ‘Leej Pleev’ (Christ) ntxeev los ntawm lo lus Hes Nplaws ‘Mes Xias’ (Messiah) txhais ua lus hmoob yog ‘Pleev’. Thaum ub cov His Xas Lais muab roj los pleev tus twg mas tus ntawd yuav lis Tswv Ntuj ib txog hauj lwm; yam li ua Vaj, ua Leej Choj, los yog ua Yaj Saub. Yes Xus tuaj lis Tswv Ntuj txoj hauj lwm coj Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej los rau ntiaj teb neeg txais. Huab Tais lub tswv yim yuav nyob saum Leej Pleev (HX 11: 2) ces nws yua ua Vaj thiab ua Leej Coj (NKL 4: 14, 6: 13) thiab ua Yaj Saub (HX 61: 1, LK 4: 16-21). Yes Xus yog tus ua kom cov His Xas Lais kev tso siab rau tus Leej Pleev ua Vaj, ua Leej Choj, thiab ua Yaj Saub tsheej xeeb.
Tswv Ntuj tsis muab roj los pleev Yes Xus xws li cov His Xais Lais thaum ub lawv muab roj los pleev. Yog Leej Ntuj Plig Ntshiab tuaj ntxoov Mab Liab ces Mab Liab thiaj xeeb Yes Xus (MT 1: 20); yog Tswv Ntuj muab Leej Ntuj Plig Ntshiab pleev Yes Xus ua Leej Pleev. Cov Tshiab xa lub moo tuaj rau cov zov yaj tias “Hnub no nyob hauv Das Vis lub nroog, tus cawm nej yug los lawm, nws yog Leej Pleev thiab yog Huab Tais” (LK 2: 11).
Cov Yus Das thiab cov pej kum neeg ib txhia lees tias Yes Xus yog Leej Pleev, lawv hais tias Yes Xus yog Das Vis leej tub. Yes Xus kuj hais tias nws yog Leej Pleev tiag (Z 4: 26) tab sis tsis yog Leej Pleev raws li cov Yus Das to taub; lawv xav tias Leej Pleev yog tus vaj coj lawv ntaus tsam cov Los Mas.
Yes Xus qhia rau cov thwj tim tias Leej Pleev yog Leej Neeg tus Tub nqes saum ntuj los (Z 3: 13) kom tau tsob hwb lwm tus (MT 20: 28). Yog li mas lub ntsiab hauv Leej Pleev kev ua Vaj thiaj yog nyob saum tus Ntoo Cuam. Pob Zeb thiaj tshaj rau zeej tsoom tias “Tsoom His Xs Lais, nej yuav paub meej tias Tswv Ntuj tsa tus Yes Xus uas nej tau dai saum ntoo cuam ua Huab Tais thiab ua Leej Pleev” (HL 2: 36).
Qib 3. Tswv Ntuj Leej Tub Twm Zeej.
Thaum ub Ntawv Ntshiab Cog Lus Qub hais ntau zaus tias Tswv Ntuj cov tub yog cov Tshiab (TCO 32: 8), yog cov Tswv Ntuj xaiv (KT 4: 22), yog His Xas Lais cov me nyuam (TCO 14:1), thiab yog tej tus vaj His Xas Lais (2 XM 7: 14). Lo lus ‘Tswv Ntuj cov tub’ hauv Ntawv Ntshiab Cog Lus Qub thiaj yog hais txog ‘cov me nyuam saws’ (Adopted son) uas Tswv Ntuj tsa lawv los npuab Tswv Ntuj. Tab sis thaum peb hais tias “Kuv ntseeg txog Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub Twm Zeej” mas tsis yog ib lub zoo npe muaj hwj chim uas peb lam tis rau Yes Xus. Thaum Yes Xus nug Pob Zeb tias “Nej xav tias kuv yog leej twg”, Pob Zeb teb tias “Koj yog Leej Pleev, tus Tswv Ntuj muaj txoj sia Leej Tub” (MT 16: 16). Pob Zeb saib Yes Xus yog Leej Txiv Tswv Ntuj tseem Leej Tub, thiab Pob Zeb xav tias tsis muaj lwm tus ua Tswv Ntuj Leej Tub xws li Yes Xus. Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub Twm Zeej. Lwm tus neeg nyob ntiaj teb, tas nws nto koob meej npaum li cas mas nws tsis yog Tswv Ntuj Leej Tub xws li Yes Xus. Paj Lug kuj tau hais tias “Thaum kuv tseem nyob hauv kuv niam plab, tus uas muab kuv qee rau ib cag, nws lub txiaj ntsim hu kuv. Nws qhib nws Leej Tub tawm los rau kuv paub, kom kuv tshaj nws Leej Tub rau cov pej kum neeg” (NLT 1: 15-16), ces Paj Lug thiaj qhia tias Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub (HL 9: 20). Li ntawd, thaum lub hauv paus los cov Hauv Paus Xa Lus yeej ib txwm qhia tias Yes Xus Pleev yog Tswv Ntuj Leej Tub (1 TXLN 1: 10).
Thaum Yes Xus txais lub Cim Ntxuav nyob hauv tus dej Yos Las Das, muaj ib lub suab nrov saum ntuj tuaj hais tias “Tus no yog kuv Leej Tub uas kuv nyiam kawg, kuv lub siab nrog nws nyob” (MT 3: 17). Yes Xus ua tim khawv txog nws tias yog ‘Tswv Ntuj Leej Tub Twm Zeej’, Yes Xus hais tias “Vim Tswv Ntuj nyiam lub qab ntuj neeg npaum no, nws thiaj muab nws Leej Tub Twm Zeej rau” (Z 3: 16). Yes Xus hais ntxiv tias “Tus ntseeg txog Leej Tub, nws tsis raug txiav txim” (Z 3: 18). Yog li cov neeg ntseeg thiaj hais xws li tus xab txheeb sawv ntawm Yes Xus tus Ntoo Cuam hais tias “Tus no yog Tswv Ntuj Leej Tub tiag!” (MK 15: 39).
Leej Ntuj Plig Ntshiab tsa Yes Xus sawv rov los ua Tswv Ntuj Leej Tub muaj hwj huam (LM 1: 4), mas Yes Xus cov Hauv Paus Xa Lus mus tshaj Yes Xus lub Moo Zoo rau ntiaj teb paub, lawv ceeb toom rau sawv daws tias “Peb tau ntsia ntsoov lub hwj chim uas Leej Tub Twm Zeej tau ntawm Leej Txiv los. Leej Tub muaj txiaj ntsim thiab qhov tseeb nyob puv hauv nws” (Z 1: 14).
Qib 4. Huab Tais.
Tswv Ntuj qhia nws lub npe rau Mais Xes hu ua ‘Yas Ves’ tab sis cov His Xas Lais tsis muaj cuab kav tuav txog Tswv Ntuj lub npe, ces lawv hu Tswv Ntuj ua ‘Adonai’; lus Hes Las hu ua ‘Kyrios’, lus Las Tis Nas hu ua ‘Dominus’, lus Hmoob hu ua ‘Huab Tais’.
Ntawv Ntshiab Cog Lus Tshiab hu Leej Txiv thiab Leej Tub ua ‘Huab Tais’, ces lub Koom Txoos thiaj hu Yes Xus ua Huab Tais.
Yes Xus hais rau cov Fas Lis Xais tias “Vim li cas Ntuj tshoj Das Vis siab kom Das Vis hu Leej Pleev ua Huab Tais? Das Vis hais tias ‘Huab Tais hais rau kuv tus Huab Tais tias koj zaum ntawm kuv sab xis mus txog thaum kuv muab kuv cov yeeb ncuab los ua rooj rau koj tiag taw’” (MT 22: 43, HL 2: 35). Yes Xus tseem hais rau cov thwj tim tias “Nej hu kuv ua Xib Hwb thiab Huab Tais. Nej hu raug lawm vim kuv yeej yog tiag” (Z 3: 13). Yes Xus tsis yog lam hais ntawm ncauj xwb, nws tseem pub nws lub hwj chim Tswv Ntuj rau tsoom sid pom thiab; yam li Yes Xus txwv cua, Yes Xus kho cov neeg mob, Yes Xus ntiab dab, Yes Xus tsa cov neeg tuag kom sawv, Yes Xus daws neeg cov txhaum.
Ntawv Moo Zoo piav ntau txog tsoom sid hu Yes Xus ua Huab Tais. Lawv hu Yes Xus ua Huab Tais vim lawv hwm thiab tso siab rau Yes Xus, lawv thov Yes Xus pab thiab kho lawv. Leej Ntuj Plig Ntshiab tshoj lawv kom lees tias Yes Xus yog Huab Tais (LK 1: 43). Tom qab Yes Xus tuag thiab sawv rov los, mas qhov peb hu Yes Xus ua Huab Tais yog peb ‘kev hawm’ (adoration) Yes Xus ib yam li Tos Mas hais rau Yes Xus tias “Kuv tus Huab Tais, kuv tus Tswv Ntuj” (Z 20: 28).
Li ntawd, thaum chiv lub Koom Txoos, tsoom ntseeg thiaj tshaj tias Yes Xus yog Huab Tais nyob siab dua txhua leej, nws muaj Leej Txiv Tswv Ntuj lub hwj chim (power), lub hwj huam (honor) thiab lub koob meej (Glory) mus li (LM 9: 5, TT 2: 13, QYTN 5: 13) vim Yes Xus muaj lub hwj chim Tswv Ntuj mas Tswv Ntuj thiaj tsa Yes Xus ua ib tug loj nyob siab siab thiab muab lub npe nyob siab dua lwm cov npe rau Yes Xus, ces txhua xeem lus yuav cav txog Yes Xus Pleev yog Huab Tais (FLP 2: 6, 9, 12).
Lub npe ‘Huab Tais’ (Lord) muaj hwj chim dua lub npe ‘Tswv’ (Master), peb thiaj siv lub npe tias ‘Huab Tais Yes Xus’. Yes Xus yog Huab Tais zoo li Leej Txiv thiab zoo li Leej Ntuj Plig Ntshiab. Peb zoo siab hu Yes Xus ua Huab Tais; nws yog ib tug Huab Tais uas peb nyiam vim nws nyiam peb. Nyob hauv peb cov zaj teev Ntuj thiab peb cov zaj hu nkauj peb thiaj nyiam hu txog Huab Tais Yes Xus txhua lub sij hawm.