Nyob hauv lub Koom Txoos nyob As Les Xas Nrias, muaj ib co neeg ntseeg raug ntes coj mus rau cov tsiaj tom, yog tus xib hwb ‘Xab’, ‘Poj Sua’ thiab tus ntxhais qhev hu ua ‘Fes Lis Xis Tis’ (Saturus, Perpetua, Felicity).
Xyoo 202 lawv raug ntes mus kaw hauv tsev loj faj nyob Kas Tas Nkes (Carthage). Lub tsev loj faj ti ti thiab tsaus tsaus ntuj, Poj Sua hais tias thaum nws raug kaw, mas yog ib lub caij nws ntshai heev vim nyob kem tsev loj faj, mas sov sov thiab nws ntxhov siab txog nws tus me nyuam mos. Poj Sua thov kom coj nws tus me nyuam tuaj nrog nws nyob hauv tsev loj faj ces nws siab thiaj nqig, cov neeg ua Ntuj kev cai thiaj mus xiab cov neeg zov lub tsev loj faj, ces lawv kheev cia coj Poj Sua tus me nyuam tuaj nrog Poj Sua nyob.
Poj Sua niam thiab txiv thiab cov nus muag tuaj xyuas nws. Poj Sua txiv ntxias kom nws thim kev ntseeg, nws txiv ke cem ke thov. Poj Sua tsis kam thim Ntuj kev cai, nws hais tias “Txiv! Koj ntsia lub twj no, peb puas yuav hu lwm lub npe rau tau. Yeej tsis tau! Ntawm kuv los zoo ib yam li ntawd, kuv yuav hu kuv ua lwm yam tsis tau, tsuas hu kuv tau tias tus neeg ntseeg Tswv Ntuj xwb.”
Cov nom coj Poj Sua lawv mus sawv hauv lub rooj txiav txim, tus nom hais rau Poj Sua tias “Koj puas yuav hlub koj txiv nws cov plaub hau dawb dawb, koj puas yuav hlub koj tus me tub, koj teev dab mog!” Poj Sua teb tias “Kuv tsis xav txi dab.”
Tus nom hais tias “Koj puas yog ib tug neeg ua Yes Xus kev cai?” Poj Sua teb tias “Kuv ua tiag!”
Poj Sua txiv nyob ntawd, nws thov Poj Sua kom thim Ntuj kev cai, tab sis Poj Sua tsis hloov siab, ces tus nom hais tias Poj Sua yuav tuag nyob hauv lub tshav ua si.
Thaum ntawd, Poj Sua lub cev xeeb tub tau 6 lub hli lawm, txoj cai tsis pub tua cov poj niam xeeb tub rau hauv lub cev, ces lawv tsis tau maj muab Poj Sua lawv 3 leeg tua.
Thaum Poj Sua yug tus me nyuam hauv tsev loj fab, nws ntsaj ntsaj ces tus zov tsev loj fab thuam Poj Sua tias “Koj yug me nyuam xwb koj twb ntsaj ntsaj. Lwm hnub koj ypom cov tsiaj qus tuaj tom neeg, koj yuav ua zoo li cas?”
Poj Sua teb tias “Nyem no yog kuv tib leeg xwb nyiaj mob. Lwm hnub, thaum cov tsiaj yuav tom kuv tsis yog kuv tib leeg xwb nyiaj mob, muaj ib tug uas nws nyob hauv kuv nws yuav pab kuv ua tiag nyiaj, kuv yuav zoo siab raug mob raws li nws tus lwj lwm.
Xyoo 203 lub 3 hlis tim 7 cov nom tswv coj lawv mus rau cov tsiaj qus tom hauv lub tshav ua si. Thawj tug yog tus xib hwb Xab, nws raug tus twm tswb tsuj rau hauv av tab sis nws tsis tuag, ces cov tub rog thiaj coj nws tawm los.
Thaum txog Poj Sua thiab Fes Lis Xis Tis, mas tus kav luab tshav puam muab nkawd cov ris tsho hle, muab nkawd kauv rau hauv lub vas coj mus sawv nyob nruab nrab hauv lub tshav puam. Tsoom pej xeem pom Poj Sua lub mis los los kua ces lawv tsis xav ntsia thiab qw kom rov muab ris tsho rau nkawd hnav.
Poj Sua thiab Fes Lis Xis Tis hnav tsho tas lawv coj nkawd rov mus sawv hauv lub tshav thiab tso ib tug maum nyuj tuaj nrau nkawd, nkawd ntog hauv av tab sis nkawd tsis tuag. Poj Sua sawv taus, nws mus tsa Fes Lis Xis Tis.
Thaum cov neeg nyob txim raug tsiaj tom tuag tas, lawv thiaj rov coj Xab los sawv hauv lub tshav. Zaum no lawv tso tsov los muab Xab tom, Xab thiaj mam tuag. Ntawm Poj Sua thiab Fes Lis Xis Tis, mas lawv muab nkawd txiav txaj dab tuag.
Saws Ves Lus (Marcus Aurelius Severus Alexander) ua vaj nyob Los Mas xyoo 222-235 nws tso cai rau cov neeg ntseeg tsim tej cov tsev txoos cia rau lawv tau tuaj sib koom teev Ntuj, tsis kav cov nom tswv Los Mas tseem niaj hnub hiam cov neeg ntseeg hauv lub Koom Txoos, ces thiaj muaj ntau tus poj niam raug tua tuag ua tim khawv.
Xyoo 228 ‘Mas Tis Nas’ (Martina of Rome) raug cov nom ntes thiab yuam kom teev cov dab Los Mas. Mas Tis Nas tsis kam ces lawv thiaj coj nws mus rau cov tsiaj qus tom ua si tab sis cov tsiaj tsis ua dab tsi rau Mas Tis Nas. Cov nom muab nws hlawv los tsis kub ces lawv thiaj coj nws mus txiav caj dab tuag ua tim khawv. Xyoo 230 Xes Xis Lias thiab Diav tuag ua tim khawv.
‘Xes Xis Lias’ (Cecillia) yog ib tug ntxhais noob nom nyob Los Mas. Xes Xis Lias txais lub Cim Ntxuav thaum tseem yau, tiav hluas nkauj, nws niam thiab txiv muab nws khaib rau tus hluas ‘Vas Les Lias’ (Valerian) tab sis Xes Xis Lias xav ua ib tus ntxhais nkauj xwb. Vim li ntawd, Xes Xis Lias thiaj yoo mov thiab thov Tswv Ntuj tsoom Tshiab pab nws. Muaj ib hnub, Xes Xis Lias hais rau Vas Les Lias tias “Kuv yuav qhia kuv txoj kev zais rau koj, kuv muaj ib tus Tshiab pov hwm kuv. Kuv tus Tshiab no yuav rhuav cov neeg los zes kuv.”
Thaum Vas Les Lias hnov li ntawd, Vas Les Lias thiaj kom Xes Xis Lias hais tus Tshiab tawm los rau Vas Les Lias pom. Xes Xis Lias thiaj xa Vas Les Lias mus cuag Tswv Qhia nyob Los Mas yog Aws Npas (Pope Urban I). Vas Les Lias kawm Ntuj kev cai ntawm Tswv Qhia, nws pom ib tug yawg laus ci ntsa iab los cev ib phau ntawv rau nws. Nyob hauv phau ntawv sau cov lus tias “Muaj ib tug Huab Tais xwb, muaj ib zaj zoo ntseeg xwb, muaj ib lub Cim Ntxuav cawm tau neeg xwb.”
Vas Les Lias nyeem cov lus no tag, nws thiaj txais lub Cim Ntxuav ntawm Tswv Qhia. Vas Les Lees rov qab los txog tsev, nws pom Xes Xis Lias tab tom thov Ntuj nyob hauv chav tsev siab, muaj ib tus Tshiab nrog Xes Xis Lias nyob. Tus Tshiab ntawd ob txhais tis cig cuag plaim taws, hauv tus Tshiab txhais tes tuav ib lub kaus mom paj ntshua nplaim thiab paj nroj. Tus Tshiab muab lub kaus mom paj los ntoo rau nkawd tas ces nws thiaj yaj ntshis lawm.
Vas Les Lias tus kwv hu ua ‘Tis’ (Tiburce/ Tiburtius) tuaj xyuas nkawd, ces nws hnov tswv tswv qab nyob hauv Vas Les Lias thiab Xes Xis Lias nkawd lub tsev. Tis nug nkawd, ces Xes Xis Lias thiaj piav tias qhov tsw qa ntawd yog Yes Xus cov lo lus. Xes Xis Lias piav txog Yes Xus rau Tis mloog tas, Tis thiaj mus cuag tus Tswv Qhia thov kom Tswv Qhia ua Cim Ntxuav rau nws.
Vas Les Lias thiab Tis qhib nkawd lub loog cia npaj ua lub toj ntxas faus cov coj Ntuj kev cai tus qauv, thiab nkawd hu tsoom ntseeg tuaj teev Ntuj hauv nkawd tsev. Tsis ntev ces muaj neeg mus hais rau cov nom tswv, nkawd thiaj raug ntev mus txiav caj dab tuag ua tim khawv.
Tom qab Vas Les Lias tuag, Xes Xis Lias tau tawm mus qhia Ntuj kev cai rau tsoom sid ua rau muaj neeg hloov siab tshiab txog 400 leeg. Xes Xis Lias raug ntes, cov nom kom Xes Xis Lias thim Ntuj kev cai, ces Xes Xis Lias hais rau cov nom tias “Peb hwm ib tug Huab Tais muaj ib lub npe ntshiab. Peb yuav tsis thim peb tus Huab Tais ib zaug. Peb ua tsis tau li ntawd, peb yeem tuag zoo dua.”
Cov nom hnov li ntawd, lawv thiab coj nws mus kaw hauv lub tsev da dej tsaus ntuj nti thiab rauv taws txhiab lub tsev da dej kom vaum vaum. Txawm li ntawd los Xes Xis Lias tsis quaj thiab tsis thov ib los li.
Tus nom pom li ntawd, nws thiaj coj Xes Xis Lias los txiav caj dab. Txawm tias Xes Xis Lias raug txiav caj dab txog 3 zaug los nws taub hau tsis tu, tsuas muaj ntshav nws tawm los ntawm caj dab xwb. Xes Xis Lias raug tsim txom li ntawd tau 3 hnub ces nws thiaj mam tuag.
Hais txog ‘Diav’ (Tatiana) nws yog ntxhais nom coj Ntuj kev cai ntsiag ntsiag. Muaj ib hnub tus nom txiv txim ntes tau Diav thiab yuam kom Diav teev tus dab As Pos Los. Diav tsis kam, nws thov Ntuj ces av txawm qeeg ua rau tus mlom dab As Pos Los vaus los tawg tas.
Cov nom muab Diav ob lub qhov muag dawj thiab tsim txom nws tau ob hnub sib law. Diav tsis npau taws rau cov neeg hiam nws, nws thov Ntuj qhib lawv lub siab kom lawv hloov siab tshiab xws li nws tsis tseg, ces muaj 8 leej neeg hauv pab neeg tsim txom nws tau hloov siab tshiab, lawv tu siab rau lawv cov txhaum. Lawv thiaj raug txiav caj dab tuag nrog Diav ua ke.
Xyoo 250 nyob Los Mas muaj kab mob sib kis coob, ces tus vaj Des Xis Us (Decius) hais kom tas tsoom pej xeem ua kab ke txi cov dab Los Mas tab sis cov neeg ntseeg tsis kam ces Des Xis Us thiaj tso cai rau cov nom tswv tuaj ntes cov neeg ntseeg nyob hauv Los Mas, Kas Tas Nkes, thiab As Les Xas Nrias.
Tus Tswv Qhia nyob Los Mas hu ua ‘Fas Npias Nus’ (Fabian) raug tua tuag, hos muaj ib pab neeg ntseeg coob raug ntes kaw hauv tsev loj faj.
Nyob hauv lub pov txwv Xis Xis Lias (Sicily) kuj muaj ib tug ntxhais tuag ua tim khawv, nws lub npe hu ua ‘As Nkas Thas’ (Agatha of Sicily).
As Nkas Thas yug xyoo 231 nws yog ib tus ntxhais zoo nkauj heev, cov txiv neej hauv lub pov txwv sawv daws los xav yuav nws ua lawv poj niam, tab sis As Nkas Thas nyiam coj lub neej ntshiab rau Tswv Ntuj. As Nkas Thas tsis kam yuav tus txiv neej twg, nws thiaj raug tsim txom. Lawv muab nws lub txiv mis txiav thiab xa mus nrog cov niam ntiav nyob.
As Nkas Thas yim raug tsim txom nws lub siab yim npuab Tswv Ntuj, nws thov Ntuj tias “Yes Xus Pleev, kuv tus Huab Tais, koj pom hauv kuv nruab siab, koj paub tias kuv yog koj tus yaj. Thov koj pab kom kuv muaj siab tawv yeej dab phem kev ntxias.”
As Nkas Thas tsiv mus nyob hauv lub pov txwv Mes Lis Tas (Malta) tau ib ntus, ces xyoo 251 nws rov qab mus rau Xis Xis Lis. As Nkas Thas raug ntes mus hlawv hauv hluav taws tuag ua tim khawv txog txoj kev ntseeg.
Thaum yuav tuag As Nkas Thas thov Ntuj li no tias “Huab Tais, koj yog tus tsim kuv, koj tau tiv thaiv kuv hauv hluav taws, koj tau rho kuv tawm hauv ntiaj teb kev hlub, thiab koj pub ib lub siab tawv rau kuv hnav, thov koj txais kuv tus plig mus nrog koj nyob.”
Nyob hauv lub nroog Kas Tas Nkes, cov nom tswv Los Mas nrhiav cov neeg ntseeg Yes Xus tua pov tseg. Thaum ntawd Tswv Qhia ‘Xis Nplias Nus’ (Cyprian) xav tias yog nws tuag tam sim ntawd ces yuav tsis muaj neeg pab lub Koom Txoos nyob Kas Tas Nkes. Ces Xis Nplias Nus thiaj khiav mus tsiv nraim ib ntus. Tau ib ntus, cov nom tswv tsis quav ntsej txog cov neeg ntseeg txog Yes Xus lawm, nws mam li rov qab los kav lub Koom Txoos nyob Kas Tas Nkes.
Thaum txog xyoo 257 cov nom tswv rov qab nrhiav cov neeg ntseeg ntes. Thaum ntawd Xis Nplias Nus xav tias cia nws tuag ua Yes Xus tim khawv, mas sawv daws lub siab thiaj yuav loj li nws. Ces nws nyob hauv tsev tos cov neeg tuaj ntes nws. Xis Nplias Nus yog ib tug neeg muaj hwj chim, tas nws tsev neeg kuj yog neeg muaj hwj chim nyob hauv lub teb chaws ntawd. Cov nom tswv ntshai muab Xis Nplias Nus tua, lawv thiaj xa nws mus nyob ib lub teb chaws deb deb, thiab muab nws kaw hauv tsev loj faj.
Xyoo tom qab yog xyoo 258 cov nom tswv nyob Kas Tas Nkes mloog tus vaj Xes Ntxas, lawv thiaj tso tub rog mus coj Xis Nplias Nus rov qab los nyob Kas Tas Nkes, kom tau muab Xis Nplias Nus tua nyob ntawd. Tus nom kav Kas Tas Nkes tsis pom qab yuav txiav txim zoo li cas rau Xis Nplias Nus. Nws ntshai nug Xis Nplias Nus, vim sawv daws paub tias Xis Nplias Nus yog ib tug neeg muaj hwj chim. Thaum Xis Nplias Nus tuaj nyob hauv tus nom lub tsev, tus nom hais rau Xis Nplias Nus tias “Koj twb paub tias peb tus vaj ntxwv xav kom koj hlawv ntawv teev peb tus huab tais Los Mas.”
Xis Nplias Nus teb tias “Kuv paub, tiam sis kuv yuav tsis ua.” Tus nom hais tias “Koj ceev faj, koj xav tswv yim kom zoo zoo.” Xis Nplias Nus teb tias “Koj tsis txhob hais ntau. Yog leej twg qhia koj ua yam twg, mas koj yuav tsum ua yam ntawd sai.”
Tus nom txiav txim pom Xis Nplias Nus tsis hloov siab. Nws khuv xim, nws sau ntawv tseg hais tias “Peb txiav txim hais tias Xis Nplias Nus yuav tuag, peb yuav txiav nws caj dab.” Ces tus Tswv Qhia Xis Nplias Nus teb hais tias “Kuv ua Ntuj tsaug.”
Tshuav ob peb hnub thiaj txog hnub yuav txiav Xis Nplias Nus caj dab, luag coj Xis Nplias Nus mus txog ntawm ib lub hav, nyob ze lub nroog Kas Tas Nkes. Ib pab neeg ntseeg coob kawg xa Xis Nplias Nus mus txog ntawm lub hav ntawd. Cov nom tsis muaj cuab kav yuav ntiab sawv daws rov qab. Muaj ntau leej qw qw tias “Peb xav nrog Xis Nplias Nus tuag. Peb sawv daws yog Xis Nplias Nus. Peb sawv daws puav leej ntseeg zoo li Xis Nplias Nus ntag.”
Cov neeg teev dab pom Xis Nplias Nus ua siab loj thiab nws teev Ntuj ntawm kev, nws ntuas cov neeg ntseeg kom sawv daws ua siab loj. Thaum txog chaw lawm, luag yuav muab Xis Nplias Nus tua. Xis Nplias Nus txhos caug, nws maj mam hle nws cev ris tsho Tswv Qhia cev rau cov Leej Choj uas xa nws tuaj. Tus tub rog yuav txiav nws caj dab yog ib tug xab txheeb, thaum tus xav txheeb tuaj txog, Xis Nplias Nus tuav tus xab txheeb tes. Xis Nplias Nus hais rau cov Leej Choj kom lawv muab 25 txiag kub ua nqe tes rau tus xab txheeb. Ces Xis Nplias Nus rov qab txhos caug. Nws muab ib daig ntaub los vov nws qhov muag. Ces nws nyo taub hau tos tus xab txheeb txiav nws caj dab. Cov neeg ntseeg kuj muab ib daig ntaub los pua ntawm qhov chaw uas luag yuav txiav Xis Nplias Nus caj dab. Lawv tsis xav kom Xis Nplias Nus cov ntshav poob rau saum cov av uas cov neeg tsis huv txhais taw tau tsuj.
Thaum tsaus ntuj cov neeg ntseeg mus nqa Xis Nplias Nus lub cev. Lawv sawv daws tuav tej tes tsau, tej tes tswm ciab liag vog. Sawv daws hu nkauj cav txog Tswv Ntuj. Lawv kwv lawv tus Tswv Qhia mus txog lub ntxa nyob ze lub nroog. Cov nom tswv paub hais tias lawv kwv lawv tus Tswv Qhia xws li ib tus neeg muaj hwj chim. Tiam sis, cov nom tswv kuj hais tsis tau dab tsi rau lawv. Cov nom tswv kuj tsis txwv, yog vim lawv txwv tsis tau. Cov nom tswv paub hais tias zaum no, mas Yes Xus lub Moo Zoo yuav yeej cov vaj Los Mas xwb. Tiam sis, cov nom tswv tseem mloog cov vaj Los Mas. Cov nom tswv paub tias cov neeg ntseeg lawv tsis muaj txhaum dab tsi. Ntshai muaj ib hnub tas lub teb chaws yuav txais kev ntseeg txog Yes Xus xwb.
Xyoo 287 Maus Lis (Maurice) ua lwm txheeb kav ib co tub rog nyob Nkas Lias teb, tus vaj Los Mas xa ib co lus tuaj kom nws hiam cov neeg ua Ntuj kev cai. Maus Lis thiab nws cov tub rog ib nrab twb ua Ntuj kev cai, ces Maus Lis thiaj tsis mloog tus vaj cov lus. Tus vaj Los Mas thiaj xa tub rog tuaj tua Maus Lis lawv taug tas.
Xyoo 288 tus vaj Dias Les Xias Nus (Diocletianus) ib tug tub rog hu ua ‘Xes Npas Tias Nus’ (Sebastianus) ua kab xwm loj nyob hauv tus vaj lub tuam tsev. Dias Les Xias Nus hiam cov neeg ntseeg, ces Xes Npas Tias Nus nqa khaub ncaws thiab txhiam xws mus pab cov neeg ntseeg yam ntsiag ntsiag. Xes Npas Tias Nus tseem nyiag tshaj txoj kev ntseeg rau nws cov phooj ywg tub rog. Muaj ib co tub rog tsis nyiam Xes Npas Tias Nus, lawv mus hais qhia rau tus vaj, ces Xes Npas Tias Nus raug muab hneev tua kom tuag.
Lawv muab Xes Npas Tias Nus khi rau ntawm ib tug ntoo, ces lawv xuas hneev tua nws. Xub ntsia nws ib ce lo ntshav tas. lawv xav tias nws tuag lawm, ces lawv tso nws lub cev nyob ntawd. Muaj ib tug poj niam thiab ib cov neeg ntseeg tuaj nqa Xes Npas Tias Nus lub cev mus faus, tab sis lawv pom tias nws tsis tau tuag, lawv coj nws los kho.
Xes Npas Tias Nus cov qhov txhab zoo tas, nws mus tos tus vaj kev thiab thov kom tus vaj khuv leej cov neeg ntseeg txom txom nyem, cov laus, cov poj niam thiab cov me nyuam. Tus vaj hnov li ntawd, nws yim npau taws dua qub. Tus vaj kom lawv ntes Xes Npas Tias Nus coj mus tsim txom. Lawv xuas saw hlau nplawm thiab xuas pas ntoo ntaus Xes Npas Tias Nus kom tuag. Xes Npas Tias Nus ib ce lo ntshav liab vog, nws tsa ncauj thov Tswv Ntuj tias “Kuv tus Huab Tais Ntuj, thov koj zam txhaum rau lawv.” Xes Npas Tias Nus tsa suab thov li ntawd tas, nws mam tuag.
Xyoo 304 ib tug me nyuam hluas nkauj muaj 13 xyoos raug yuam yuav ib tug txiv ua dab, nws tsis yeem, nws hais tias kawg yog Yes Xus xwb thiaj yog nws tus txiv, ces lawv muab nws kaw rau hauv ib lub tsev niam ntiav. Ib tsam lawv yuav tuaj zes nws tiam sis lawv tsis pom nws lawm; yog Tswv Ntuj ib tug Tshiab los thaiv nws. Lawv xav tuaj zes nws, tab sis lawv ua tsis tau, ces lawv thiaj muab nws txiav caj dab. Tus ntxhais hluas nkauj no hu ua ‘As Nyes’ (Agnes).
Tib lub caij ntawd, nyob Xis Xis Lis kuj muaj ib tug ntxhais hluas hu ua ‘Lus Xis As’ (Lucia) raug tua tuag ua tim khawv ib yam. Lus Xis As tau muab nws lub cuab tam faib rau cov neeg pluag, ces sawv daws paub tias nws yog ib tug neeg ua Ntuj kev cai, cov nom tswv thiab muab nws ntes. Lawv tseev kom Lus Xis As thim kev ntseeg, nws tsis yeem, lawv xav coj nws mus nyob hauv ib lub tsev rau cov txiv neej tuaj zes nws. Lawv rub npaum cas los rub tsis tau Lus Xis As mus hauv lub tsev, ces lawv thiaj nqa ib co taws los tso ncig nws thiab zes hluav taws rau. Lawv rauv taws npaum cas los ua tsis tau dab tsi rau Lus Xis As, ces qhov kawg lawv muab ntaj txiav nws caj dab tuag.
Nyob As Fis Kas teb, muaj ib tug Tswv Qhia hu ua ‘Fes Lis’ (Felix of Thibiuca) muab Ntawv Moo Zoo thiab Paj Lug cov tsab ntawv zais, cov nom tswv kom nws nqa cov ntawv hais txog Ntuj kev cai tuaj rau lawv. Fes Lis hais rau lawv tias “Kuv tsis nqa cov ntawv ntawd tuaj rau nej hlawv. Yog nej xav hlawv, mas nej muab kuv hlawv kuj tau.” Ces lawv thiaj muab nws hlawv.
Nyob Xis Lias teb, ‘As Fis Nos’ (Apphianos) thiab ‘Es Das Xias’ (Aedesius) kawm ntawv nyob hauv ib lub tsev kawm. Nkawd siab kub rau Ntuj kev cai, ces nkawd mus qhia Ntuj kev cai rau nkawd cov npawg. Muaj ib hnub cov nom tswv ua hmoov, As Fis Nos pom tus kav lub nroog tab tom yuav hliv cawv txi dab raws li kev cai Los Mas. As Fis Nos cia li hla cov tub rog zov qhov chaw txi dab, nws tuav tus nom txhais test sis kheev tus nom hliv cawv txi dab, thiab hais rau tus txi dab hais tias “Koj tsis txhob txi dab tsi rau ib co dab tsis muaj txoj sia.” Cov tub rog muab As Fis Nos thiab nws tus npawg ntes, lawv muab ntaub tub roj los qhwv nkawd ob txhais taw ces lawv muab nkawd hlawv.
Cov neeg ua Ntuj kev cai tuag ua tim khawv zoo li ntawd coob, ntev mus cov vaj Los Mas kuj tsis pom qab yuav ua zoo li cas rau cov neeg ua Ntuj kev cai. Lawv ib lub siab xav kheev cia ua Ntuj kev cai nyob ntawm siab, ib lub siab xav muab cov ua Ntuj kev cai tua kom tas. Tiam sis lawv muab neeg tua npaum li cas, mas neeg ua Ntuj kev cai kuj tsis txawj tas.
Cov pej xeem muaj ntau leej kuj tsis xav pom cov nom tswv muab cov neeg ua Ntuj kev cai tua thiab, yog vim sawv daws pom cov neeg ua Ntuj kev cai yog ib co neeg pab luag tej zoo dua cov.
Muaj ib zaug nyob Los Mas, thaum lawv nyuam qhuav muab ib co neeg ua Ntuj kev cai tua tas, mas xob cia li quaj ntws thiab xob tua cov phab ntsa zeb xov ncig lub tshav ua si, ces cov phab ntsa ntawd tawg pleb tas. Nyob hauv cov ua dab muaj ntau leej tau ntshai kawg, lawv hais tias “Peb cov dab khiav tas, lawv tsis pov hwm peb lawm.” Lawv hais zoo li ntawd, yog vim muaj ntau leej pom Los Mas teb muaj txhaum loj kawg, vim Los Mas teb muab neeg tua tas zog.
